Viss jaunais ir sen aizmirstais vecais. Pēc daudziem, daudziem gadiem uz aicinājumu padejot kāzu muzikantu pavadījumā atsaucās gandrīz divi simti valša, fokstrota un tango cienītāju. Grezna fotogrāfiju izstāde foajē, svinīgi postajā zālē uz galdiem balti galdauti, sarkanas sirsniņas — tas viss veiksmīgi papildināja krāslaviešu Valentīndienas atpūtas pasākuma atmosfēru. Un kur gan citur, ja ne dejā, tiek izpaustas mīlestības jūtas, kam pakļauti ir visi vecumi. Novēroju, ka viesu vidū visvairāk bija pusmūža cilvēku, bet sociālā statusa ziņā — vidējais slānis. Šķiet, ka senioriem — atpūtas organizētāju līderiem — beidzot uzradušies nopietni konkurenti, kuri noilgojušies pēc jautras brīvā laika pavadīšanas.
Balles vadītājs Voldemārs Varslavāns zināja, kā no puspagrieziena ieinteresēt publiku, tāpēc uz skatuves uzreiz aicināja Dagdas kāzu muzikantus Juri Ruskuli un Jāni Kromānu. Pirmie akordi skanēja tik spēcīgi, ka daži nepacietīgākie pāri, aizmirstot pat atvērt šampanieti, strauji devās dejā. Vēlāk es uzzināju viesu dueta veiksmes stāstu: Juris un Jānis kopā tautu uzjautrina jau tieši ceturtdaļgadsimtu. Krāslavai, protams, bija ar ko atbildēt. Juris un Mārtiņš Sprūģi ar akordeonistu Aleksandru Griņeviču turpināja uzjautrināt viesus, bet savu rindu gaidīja vēl trīs kāzu muzikantu ansambļi.
Iesilušie dejotāji, knapi atvelkot elpu, teica vienu un to pašu: “Vajag biežāk satikties!”
Dejoja līdz nogurumam…
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru