Ir pienācis laiks, kad par populārāko sarunu tematu praktiski visā pasaulē ir nevis ekonomika, mode, pat ne politika, bet gan sports! Jo rit 22. Ziemas Olimpiskās spēles. Kādam Latvijas sportistu sniegums šķiet labs, kādu tas satrauc, bet ir arī cilvēki, kas jūt līdzi citu valstu sportistiem. Nolēmām noskaidrot, vai Krāslavas iedzīvotāji seko līdzi Olimpiskajām spēlēm un kā vērtē latviešu sniegumu tajās.
Erna: “Man ļoti patīk Ziemas Olimpiskās spēles, vienmēr tām sekoju. No rītiem vienmēr ar paziņām apspriežam iepriekšējās dienas notikumus, dalāmies iespaidos, izsakām viedokļus. Ļoti jutām līdzi mūsu kamaniņbraucējiem. Interesanti vērot skeletonistu startus. Vīrs skatās hokeju, man labāk patīk biatlons un daiļslidošana. Bet, diemžēl, mūsu biatlonists Rastorgujevs neuzrādīja labus rezultātus, bet daiļslidotāju latviešu vidū nemaz nav. Tāpēc sanāk, ka vairāk jūtu līdzi Krievijai. Vispār šīs Olimpiskās spēles izrādījās neprognozējamas: priekšplānā izvirzījās tie, no kuriem to vismazāk gaidīja. Bet tāpēc ir interesanti skatīties!”
Edmunds: “Skatos tikai hokeju, nekas cits neinteresē. Fanoju gan par Latviju, gan Krieviju. Ko varu teikt par Latvijas komandu? Mūsu hokejistiem vēl jāmācās, kaut kā viņiem pietrūkst. Nav kaut kāda zelta vidusceļa. Sāk spēli lieliski, kā stipra komanda, bet tad pēkšņi beigās trūkst vai nu centības vai spēka… To ir grūti paskaidrot. Uzskatu, ka Latvijai ir izredzes izsisties tikai pateicoties kamaniņbraucējiem, vai arī hokejistiem, ja viņi saņemsies. Citu spēcīgu sportistu mums nav.”
Vladimirs (fotografēties atteicās): “Pirmais, ko vēlos teikt sakarā ar Olimpiskajām spēlēm — es ļoti lepojos ar mūsu prezidentu. Viņa atbraukšana uz Olimpiskajām spēlēm ir pats lielākais Latvijas pluss. Viņš ir vienīgais no Baltijas valstīm, kurš aizbrauca kopā ar saviem sportistiem. Bija ļoti patīkami, kad atklāšanas pasākumā viņš izgāja kopā ar Latvijas komandu un visādi viņus atbalstīja. Tieši pirms spēlēm Bērziņš mainīja premjeru, bet tas viņu neatturēja, viņš neklausījās nosodījumos, bet aizbrauca uz Sočiem. Malacis! Priecēja brāļi-kamaniņbraucēji. Hokejisti spēlēja lieliski, bet žēl, ka pēdējās sekundēs padevās. Latvijai ir lielākā komanda Baltijas valstu vidū, tas priecē. Visvairāk skatos hokeju, ko vairāk pensionāram vajag?! Ļoti sarūgtina tas, ka krievu valodas kanāli ir pārtraukuši translēt Olimpiskās spēles. Jāskatās pa LTV7. Personīgi man tas nav ērti. Pat programmu “Laiks” pa Baltijas kanālu nerāda, vismaz tur varētu kaut kādu kopsavilkumu paskatīties. Gribētos biatlonā redzēt vairāk mūsu sportistu. Un kopumā, protams, latviešu rezultāti ir zemi. Bet tomēr cerēsim uz uzvarām.”
Karīna: “Ļoti priecājos par brāļiem Šiciem, kuri jau otro reizi kļuva par medaļu ieguvējiem, kaut arī bronzas, bet tas ir patīkams atkārtojums. Gribētos, protams, labākus rezultātus hokejā. Kas attiecas uz Olimpiskajām spēlēm kopumā, man ļoti patīk daiļslidošana. Esmu sajūsmā par Juļečkas – 15-gadīgas Krievijas sportistes – uzstāšanos. Tas, bez šaubām, ir labākais Krievijas daiļslidošanas rezultāts pēdējo gadu laikā. Ko varu teikt par latviešiem? Labi, ka ir medaļas, bet mēs diemžēl neesam slaveni ar sasniegumiem sportā. Tomēr vairāk jūtu līdzi Krievijas sportistiem. Ticu Pļuščenko sniegumam, gribās ātrāk redzēt individuālās sacensības daiļslidošanā, uzzināt, kurš tad kļūs par čempionu.”
Valentīna: “Vispār man patīk daiļslidošana, bet tagad ir iepaticies arī kērlings. Šķiet, tas ir tāds mierīgs sporta veids, varbūt pat garlaicīgs kādu brīdi. Bet ja to izprot, tad ļoti aizrauj. Par ko fanoju? Disciplīnās, kur startē latvieši — par viņiem, citās par Krievijas sportistiem. Bet visvairāk aizrauj viss, kas saistīts ar slēpēm, jo pati esmu bijusī slēpotāja. Ar šo sporta veidu profesionāli nodarbojos no 1982. līdz 1987. gadam, mans treneris bija Valentīns Zlidnis. Piedalījos Republikas mēroga sacensībās Pļaviņās, Ērgļos, Alūksnē. Pļaviņās bija ļoti laba trase, tur, principā, arī atradās mūsu pamatbāze. Trenējāmies Krāslavā, slēpojām pa grāfu parku. Bet Olimpiskajās spēlēs, protams, vienmēr gaidam labākus rezultātus no mūsējiem. Ļoti žēl hokejistu. Saprotu, ka Masaļskis vienkārši bija ļoti noguris, un ripa, principā, bija nekāda, bet tomēr tiek uzskatīta par sakāvi. Kamaniņbraucēji — malači, mēs visi bijām pārliecināti par viņu uzvaru.”
Natālija ZDANOVSKA
0 komentāru