Ir kaut kā neierasti viņas redzēt amatiermākslinieku lomā un vēl jo vairāk dēvēt viņas par pensionāriem vai senioriem. It kā vēl vakar bijām skolēni un Krāslavas 2.vidusskolas telpās tikāmies ar vēstures skolotāju Anastasiju Mitrofanovu un fizikas skolotāju Nadeždu Kurtišu.
Un ar ģeogrāfijas skolotāju Tamāru Savčenko, kura, jāpiebilst, vēl joprojām ir “Varavīksnes” skolas pedagogu rindās. Kā redzam, skolotāji nešķiras no skolas pat tad, kad jau ir pelnītā atpūtā. Droši vien tādēļ, ka bijušo skolotāju (tāpat kā bijušo policistu) nav. Pamēģiniet ar viņām uzsākt sarunu par skolu, un jūs redzēsiet, kā iemirdzas viņu acis. Viņas arī tagad pārzina visas skolas lietas. Un ir laimīgas, jūtoties piederīgas skolai — kaut arī tas ir tikai mākslinieciskās pašdarbības pulciņš.
Sieviešu vokālais ansamblis “Varavīksne”, kuras dalībnieces ir iepriekš nosauktās pedagoģes, Krāslavā jau ir ieguvis savus atbalstītājus. Taisnību sakot, nav zināms, vai vispār tāds kolektīvs rastos, ja par tā māksliniecisko vadītāju nekļūtu Tatjana Vagale. Viņa — īsts sava amata pratējs, kura mūzikas mācīšanai tieši šajā skolā ir veltījusi 40 gadus un ir nopelnījusi ne tikai savu audzēkņu, bet arī visu bijušo kolēģu cieņu.
Viena no pirmajām uz ansambli atnāca bērnudārza “Pīlādzītis” audzinātāja Ludmila Vollerte. Pateicoties viņai, kā izrādījās, aktieriem tagad ir skatuves tērpi. Ārzemju, kas, pārveidojot mūsu naudas izteiksmē no baltkrievu “zaķīšiem”, neizmaksāja nemaz tik dārgi. Zinaīda Karoļ — ansambļa sestā dalībniece. Viņa arī nodarbojās ar bērneļu mācīšanu un audzināšanu, daudzus gadus nostrādājot par sākumskolas skolotāju 2.vidusskolā. Par kolektīva brīnumnūjiņu kļuva viena “Varavīksnes” skolas absolventa māmiņa Alīna Podvinska. Viņa piekrita būt par ansambļa septīto dalībnieci, nomainot Gaļinu Bekešu, kurai no ansambļa bija jāaiziet ģimenes apstākļu dēļ.
“Februārī mums ir saspīlēts koncertu grafiks,” joko Tatjana Vagale. Būs dažas uzstāšanās dzimtajā pilsētā, kā arī ārpus tās robežām. Ļoti negaidīts uzaicinājums satikties bija no Daugavpils kolēģiem-senioriem. Šādā veidā koncertu skaits, ko ir sniedzis ansamblis “Varavīksne” triju gadu laikā jau tuvojas skaitlim trīsdesmit. Sieviešu vokālā ansambļa repertuārā ir tautasdziesmas, bet pārsvarā — estrādes autoru dziesmas. Tās, protams, ir par mīlestību. Tā ir mūžīgā tēma, kam priekšroku dod gan aktieri, gan klausītāji. Piemēram, dziesma “Baltā ieva”, kas tika paņemta no Krievijas muzikālās grupas “Baltā diena”, savus klausītājus atrada uzreiz. Stāsta, ka tās izpildīšanas laikā Krāslavas kultūras namā skatītāji pat esot piecēlušies kājās.
Ansambļa “Varavīksne” dalībnieki var dziedāt gan trio, gan duetā. Kā stāsta Tatjana, jau izdodas arī trīsbalsīga dziedāšana. Tā ka klāt divdesmit piecām jau apgūtām dziesmām ātri vien pievienosies arī citas. Ansambļa triju gadu pastāvēšanas laikā dalībnieces ir kļuvušas gandrīz kā radinieces: kopā svin dzimšanas dienas, atbalsta viena otru ar padomu. Jāpiebilst, ka kāda no dziedātājām apmeklē arī deju un aerobikas nodarbības. Un viņas visas paspēj būt: skatītājiem — aktrises, bet saviem tuviniekiem — mīlošas sievas un vecmāmiņas. Un ikviena no viņām tagad precīzi zina: ar dziesmu dzīve nekļūst neinteresanta, tai paveras jaunas robežas.
Valentīna SIRICA
0 komentāru