Ugunsgrēks vienmēr ir ekstremāls notikums. Bet tā nebūt nav stihija, bet kāda cilvēka bezatbildības, paviršības, nesaimnieciskuma, reizēm arī vienaldzības rezultāts. Vairākums ugunsgrēku galvenokārt notiek tur, kur tos var paredzēt.
Kā pierāda prakse, tad “sarkanais gailis” nerodas tur, kur profilakse pienācīgā līmenī norit katru gadu, kur neskopojas droša uguns aizslietņa organizēšanā. Mūsdienīga ugunsdrošības sistēma, it sevišķi lielos un sarežģītos objektos, maksā samērā daudz. Tajā ietilpst signalizācijas sistēma, speciālas komunikācijas utt. Aprēķini liecina, ka, ja šādā objektā notiktu ugunsgrēks, tad tēriņi par ugunsdrošības sistēmu un tās ekspluatāciju būtu attaisnoti.
Spēkā esošajos noteikumos paredzētie ugunsdrošības pasākumi ir jāveic katrā celtniecības objektā. Taču ir jāsaka, ka ir gadījumi, kad materiālā izdevīguma dēļ ekspluatācijā nonāk objekti ar pārkāpumiem. Valsts ugunsdzēsības inspektors var daļēji vai pilnībā pārtraukt darbu objektos ar lieliem pārkāpumiem. Bet tie ir ārkārtas gadījumi.
Apstādināts darbs ražošanā pats par sevi nes lielus zaudējumus, kaut gan zaudējumi ir mazāki nekā tie būtu ugunsgrēka gadījumā. Šī metode tiek pielietota tikai tad, kad visi citi līdzekļi jau izsmelti. Sankciju piemērošana, kā rāda prakse, ļoti reti sniedz vēlamo rezultātu. Svarīgākais ir nevis sodu palielināšana vai objektu slēgšana, bet attieksme pret ugunsdrošību visos līmeņos. Tam ir nepieciešams, pirmkārt, cits sabiedrības redzējums par ugunsgrēkiem un to izraisītājiem. Runa ir par saimnieciskās tālredzības trūkumu, kas nes gan materiālo, gan morālo zaudējumu. Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienests (VUGD) aicina visu līmeņu uzņēmumu vadītājus un privātīpašniekus pilnībā ievērot ugunsdrošības normas un noteikumus. Neviens paviršības gadījums, kas noved līdz ugunsgrēkam, nedrīkst palikt bez nopietniem un pamatotiem secinājumiem.
VUGD plānošanas un koordinācijas nodaļas vecākais speciālists
A. SMIRNOVS
0 komentāru