Šī senā sakāmvārda jēga labi ir saprotama nevienam citam kā Aleksandram Sergejevam. Jau 18 gadus viņš ir Valsts Ugunsdzēšanas un glābšanas dienesta (VUGD) Krāslavas nodaļas inspektors, kurš atbild par profilaktisko darbu. Šo gadu laikā, kā izrādās, majoram ne reizi vien ir nācies piedalīties ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos, reizēm pat riskējot ar savu dzīvību. Un viņš nožēlo, ka pēdējā laikā inspektorus šādās darbībās iesaista arvien retāk.
— Aleksandr, ir saprotams, ka profilaktiskais darbs — visaptverošs jēdziens. Bet vai jūs varētu minēt piemērus, kad, pateicoties Valsts Ugunsdzēšanas un glābšanas dienesta darbinieku centieniem, ir izdevies novērst kādu nelaimi.
— Šādi piemēri ir ik uz soļa. Tas var būt gan laicīgi pārbaudītais ugunsdzēšanas aparāts, nemaz nerunājot par tādu mūsu rekomendāciju izpildi kā, piemēram, ugunsdrošu durvju ierīkošana. Prakse pierāda, ka sīkās uzliesmošanas dažādās vietās rodas diezgan bieži. Un īpaši tas ir attiecināms uz kokapstrādes uzņēmumiem. Bet tur, kur šīs vietas laicīgi ir konstatētas, pateicoties ugunsdrošības signalizācijai un kad pie rokas ir viss nepieciešamais inventārs, ugunsgrēku var likvidēt arī bez ugunsdzēsēju izsaukšanas.
— Kādus objektus Valsts Ugunsdzēšanas un glābšanas dienesta darbinieki uzrauga jo īpaši?
— Tās, pirmkārt, ir vispārizglītojošās mācību iestādes, bērnudārzi, slimnīca, lielveikali, kultūras nami. Gada laikā mēs veicam 173 objektu obligāto plānoto pārbaudi. Obligāti pārbaudāmo sarakstā ir arī tās sabiedriskās iestādes, kuras vienlaicīgi var uzturēties 50 un vairāk cilvēku. Mums ir arī, tā saucamie, sprādzienbīstamie un viegli uzliesmojošie objekti, kam ir nepieciešama pārbaude, kuru laukums pārsniedz 500 m2 un 1000 m2.
— Kādu sodu saņem ugunsdrošības noteikumu pārkāpēji?
— Objektu, kas ugunsdrošības noteikumu neievērošanas dēļ nokļūst mūsu redzespunktā, par laimi, nav daudz. Pieņemsim, pārkāpumu, kad tiek pieprasīta telpas ekspluatācijas pārtraukšana, mums nav daudz. Ir tādi gadījumi, kad daži jautājumi, kas saistīti ar ugunsdrošību, tiek ļoti ilgi risināti. Un kā vienmēr — finanšu dēļ. Protams, ir gadījumi, kad juridiskām personām nākas sastādīt protokolus, pievēršot tos administratīvajai atbildībai.
— Kas saistās ar ugunsdrošības noteikumiem. Kādi ir Jūsu secinājumi: cilvēki apzinīgi tos ievēro vai vienkārši baidās no administratīvā soda?
— Tas, kam kādreiz jau notikusi šāda nelaime, protams, dara to apzināti. Jāpiebilst, ka ir diezgan daudz piemēru, kad cilvēki Valsts Ugunsdzēšanas un glābšanas dienesta darbiniekiem saka paldies, saprotot, ka mūsu prasības palīdz izvairīties no bēdīgām sekām.
— Vai Jums ir nācies piedalīties tādos ugunsdzēšanas darbos, kas nekad netiks izdzēsti no atmiņas?
— Diemžēl jā. Tas bija 2002. gada rudens, kad netālu no Dagdas sadega divstāvu māja un apzinātas dedzināšanas rezultātā bojā gāja 5 cilvēki. Tas bija arī ugunsgrēks Krāslavā, kas pirms dažiem gadiem notika daudzdzīvokļu mājā Rēzeknes ielā 43. Ļoti sarežģīti bija cīnīties ar uguni koka pārklājumu dēļ, kas atradās starp stāviem. Tas praktiski nebija kontrolējams. Dažās vietās veidojās izdegumi, kur uguns-dzēsēji strādājot riskēja caurkrist. Cilvēku evakuāciju mēs veicām ar lukturīšiem rokās, necaurredzamu dūmu apstākļos. Vēl jo vairāk — mums bija zināms, ka vienā no dzīvokļiem ir cīņu šķirnes suns, kura uzvedību, kā jūs paši noprotat, paredzēt nebija iespējams. Protams, ka ugunsdzēsēju darbu apgrūtināja -25 grādu aukstums. Lokalizēt ugunsgrēku bija izsaukts viss personāls un pat tie darbinieki, kuri dotajā brīdī atradās netālu no ugunsgrēka vietas. Bez pārspīlējuma varu teikt, ka šī ugunsgrēka dzēšanas laikā mūsu darbinieki riskēja ar savām dzīvībām.
— Nosauciet, lūdzu, iemeslus, kāpēc pie mums visbiežāk notiek ugunsgrēki.
— Balstoties uz statistiku, tie ir pārkāpumi, kas saistīti ar drošības tehnikas neievērošanu, darbojoties ar atklātu uguni un izmantojot apsildīšanas ierīces, tie ir īssavienojumi, kā arī neuzmanīga smēķēšana un kūlas dedzināšana.
— Kārtējās mūsu tikšanās iemesls varētu būt saruna par drošības tehnikas ievērošanu, kas ir saistītas ar glābšanas dienestu. Ko novēlēsiet Krāslavas novada iedzīvotajiem jaunajā gadā?
— Novēlu, lai viņu mājās nekad neienāk tāda nelaime kā ugunsgrēks. Bet, ja arī nelaime notiek, tad pēc iespējas mazāk lai cieš cilvēki.
— Paldies par sarunu. Veiksmi Jums dienestā!
Sagatavoja Valentīna SIRICA
0 komentāru