Vēsturē bija zināmas daudzas impērijas. Lepnā Roma, milzīgā Maķedonijas Aleksandra, Kārļa Lielā impērija, Austrijas — Ungārijas, Krievijas…
Tās visas aizgāja nebūtībā. Tagad pasaules kartē ir palikusi tikai viena impērija — Japāna. Un tas nozīmē, ka imperators arī palicis tikai viens. Šo amatu kopš 1989. gada 7. janvāra ieņem Akihito, Hirohito imperatora dēls, 125. dinastijas pārstāvis… Saskaņā ar japāņu tradīciju imperators – saules dievietes Amatepasu pēctecis, “debesu valdnieks”, “dievības iemiesojums” utt. Dieviete savam mazdēlam, kam bija lemts kļūt par Japānas valdnieku, deva īpašas regālijas, trīs lietas — varas simbolus: bronzas spoguli, jašmas dārgakmeņu kaklarotu un zobenu. Šie priekšmeti simbolizēja valdnieka gudrību, labklājību un drosmi. Šīs regālijas joprojām tiek glabātas uzlecošās saules lielākajos tempļos. Kronēšanas ceremonijā tiek paredzēta šo visu triju priekšmetu demonstrēšana jaunajam imperatoram. Tad visi šie dārgumi attiecīgi apzīmogotās tvertnēs tiek nosūtīti atpakaļ uz tempļiem glabāšanai. Japānim imperators, pirmkārt, ir nācijas vienotības simbols, dievišķās varas iemiesojums zemes virsū. Vēl pavisam nesen pat ieraudzīt imperatoru bija atļauts tikai nedaudziem. Izejot sabiedrībā, “debesu valdnieki” ģērba īpašu galvas segu, kurā pērļu diegi nosedza valdnieka seju no ļaunas acs. Bet tā jau ir vēsture, skaista, sena, kas jau mūsdienās zaudējusi nozīmi.
Akihito ir dzimis Tokijā 1933. gadā. Nākamo imperatoru audzināja ne tikai tradicionālie japāņu skolotāji, bet arī angliete Elizabete Greija Vininga, kura princim palīdzēja apgūt angļu valodu, ka arī iepazīstināja viņu ar Rietumu kultūru. Princis absolvēja bagātajiem paredzēto skolu, kas atradās Gakusjunas universitātē. Universitātē stājās uz vienlīdzības pamatiem. Iestājās. Mācību laikā nākamais imperators veica ceļojumu pa visu pasauli. Sešus mēnešus Akihito ceļoja pa Eiropu un Ameriku. Iepazina pasauli. Trīs gadus pēc universitātes absolvēšanas Akihito apprecējās… Šeit dievietes Amatepasu pēctecis pirmo reizi pārkāpa gadu tūkstošus senas tradīcijas. Pēc noteikumiem viņam vajadzēja izvēlēties līgavu no slavenās japāņu aristokrātu dzimtas. Par nākamā “debesu valdnieka” izredzēto kļuva miltu malšanas kompānijas saimnieka Mitiko Sede vecākā meita. Prinča izvēle visā pasaulē radīja emociju vētru. Precību jautājums kļuva par galveno apspriešanas jautājumu Imperatoru galma padomē, kura tradicionāli ir ne tikai imperatoru ģimenes locekļi, bet arī premjerministrs, parlamenta abu palātu spīkeri, Augstākās Tiesas tiesnesis, kā arī citas augstāk stāvošas personas. Padomē uzstājās pats Akihito. Pēc viņa runas Padome vienbalsīgi atbalstīja pēcteča izvēli. Notika kāzas. Līdz pat šim brīdim, lūk, jau 55 gadus, imperatoru pāris ir piemērs visiem japāņiem.
Savus bērnus imperatoru ģimene nolēma audzināt paši, neizmantojot auklīšu un guvernanšu palīdzību. Un viņiem tas izdevās, neskatoties uz aizņemtību, daudziem pienākumiem, valsts pārvaldi. Gadījās, ka Akihito pats saviem dēliem un meitai mainīja autiņus. Japāņiem tas bija tik neierasti, ka protokolos pieprasītā cieņa pret princi mainījās uz patiesu mīlestību un atklātu apbrīnošanu.
1989. gada 7. janvarī Akihito mantoja “debesu valdnieku” troni. Kopā ar viņu arī aizsākās jauna ēra, jauns laikmets valstī. Laikmets tika nodēvēts par “hejsei”, kas nozīmēja — miera nodibināšana. Šis gads attiecīgi ir jau Hejsei ēras 26. gads.
Kopš pašas jaunības Akihito aizrāvās ar ihtioloģiju. Līdz šim brīdim imperators nopublicēja 25 zinātniskus darbus, kopš 1989. gada viņš ir Londonas biedrības Linejas godpilnais loceklis. Daudzu prestižo universitāšu goda doktors. Ne vienmēr viņa zinātniskā darbība Japānai nesusi labumu. Pēc brauciena uz ASV, tajā laikā vēl princis, viņš aicināja japāņus audzēt amerikāņu plaužus. Rezultātā pēc vairākiem gadiem amerikāņu plaudis ātri sāka no ūdenskrātuvēm izspiest citas zivis. Neapmierināto bija milzīgi daudz. Un tad notika nebijušais: imperators Akihito oficiāli lūdza piedošanu tautai, atzina savu kļūdu. Japāņi piedeva savam “saimniekam” un iemīlēja viņu vēl vairāk. Bez ihtioloģijas imperators vēl interesējas par vēsturi. Viņam patīk spēlēt tenisu, jāt. Imperatora bērni — prinči Naruhito un Akisino un princese Sajako — turpinot ģimenes tradīcijas, dzīvesbiedrus sev izvēlējās no “vienkāršajiem ļaudīm”. Bet, ja prinčiem tas ir gājis secen bez jebkādiem zaudējumiem, tad princesei nācās pamest ģimeni, nomainīt uzvārdu un atteikties no visām privilēģijām. Attiecībā uz sievieti nekāda pretimnākšana netika veikta. Tēvs dāvāja meitai pūrā pusotru miljonu dolāru, piedalījās laulību ceremonijā. Bet… Princese Sajako vairs nav princese.
Prinčiem ir aktīva sabiedriska un zinātniska darbība. Pasaulē viņi ir pazīstami ar savu labdarību, brīnišķīgu audzināšanu, prātu un demokrātiju. Savas pirmās imperatora tikšanās laikā ar sabiedrību Akihito pateica: “Apgalvoju, ka vienmēr būšu kopā ar savu tautu un atbalstīšu Konstitūciju.” Imperatora vārds neaizskarams.
Andrejs JAKUBOVSKIS
0 komentāru