Oficiālā līmenī ne reizi vien ir izskanējis apliecinājums, ka mūsu vadītāji parūpēsies par Latvijas zemniekiem, bet tiešie maksājumi, iespējams, pieaugs. No vienas puses tā ir patiesība. Šodien mūsu lauksaimniekiem tiek maksāti 96 eiro par hektāru, bet 2019. gadā maksājumi palielināsies līdz 150. Bet arī šajā gadījumā Latvija šajā eiro palīdzības veidā joprojām būs pēdējā vietā. Vai var par progresu dēvēt to faktu, ka pašlaik mūsu republika saņem septiņas reizes mazāk, nekā ES valstis, bet 2019. gadā saņems piecas reizes mazāk? Tad kas tas ir — uzvara vai sakāve? Un kāpēc Latvijas zemniekiem tiek iedalīts mazāk līdzekļu, nekā kolēģiem citās valstīs?
Atbildi uz šo jautājumu es atradu kādā no Ivetas Grigules (ZZS), Saeimas eiropeisko lietu komisijas locekles, intervijām. Izrādās, maksājumu summas, ko saņem Latvijas zemnieki, tiek izskaitļotas no apstrādājamo zemju kopējās platības…, ņemot vērā 1996. gada situāciju. Patiešām, kad Latvija iestājās ES, laukos vēl turpinājās privatizācijas process, bet apstrādājamo platību nebija nemaz tik daudz.
Laika gaitā šīs platības palielinājās divas, un varbūt pat trīs reizes, bet tas nekādā ziņā neietekmēja maksājumu palielināšanos. Korekciju ieviešanai pretojas ES vecās valstis viena apstākļa pēc: ja Latvijas zemniekiem sāks maksāt vairāk, tad citu valstu lauksaimniekiem un lopkopjiem mak- sājumus nāksies samazināt. Par visu vajag cīnīties, bet Latvijas pozīcija ES ir parasta — padevīga vienošanās.
Vēl viena interesanta detaļa: Eirofondu sadales jomā Eirokomisija nevienojās jautājumā, lai nauda tiktu novirzīta infrastruktūras objektu celtniecībai un remontam. Bet tas nozīmē, ka Latvijas pilsētās un novados nedrīkstēs izmantot Eiropas naudu ceļu remontam un citām svarīgām saimnieciskām vajadzībām. Vārdos — Eirokomisijas rūpes par jaunu darba vietu veidošanu, bet darbos — pretestība investīciju plūsmai. Kā lai attīsta ekonomisko sektoru bez kvalitatīva ceļa?!
Pēc parlamenta deputāta teiktā, Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas bēgļu izvietošanas problēma — pavisam netāla perspektīva. Piedāvājums uzņemošajai valstij maksāt 6000 eiro par katru bēgli — tas tikai sākums. Kvotu sadalīšanā nav izslēgts, ka Latvijai, iespējams, katru gadu nāksies uzņemt desmit tūkstošus bēgļu.
Ir par ko padomāt…
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru