Pirmais raksts
Kas traucē kļūt laimīgam? Kad tiek uzdots šis jautājums, tad var dzirdēt daudz dažādu atbilžu. Uzskaitījumā noteikti tiks pieminēta valdība, kā pilsētas, tā arī valsts mēroga, tad tiks minēti kaut kādi ierēdņi – kalpotāji – priekšnieki, pilnīgi pieļauju, ka skanēs tādas fundamentālas definīcijas kā “tāda dzīve”, “tāds laiks (gads, laikmets)”, “mēs izdzīvojam, nevis dzīvojam”, nu un tamlīdzīgi; tad var tikt pieminēti radinieki: vīri/sievas/bērni, sak, viņi var būt visu nelaimju cēloņi. Atgādināšu, ka pirms dažiem gadiem par sievietēm un vīriešiem, attiecīgi, par sievām un vīriem, mums bija vesels cikls rakstu. Viss ir arhīvā, visu var izlasīt vēlreiz. Par savas nelaimes attaisnošanu var izlasīt rakstu “Prieka receptes tavā galvā”, gada sākumā tas tika publicēts mūsu visu cienījamajā laikrakstā “Ezerzeme”.
Pirms uzsākt jaunu rakstu ciklu, es, vai ziniet, veicu savu publikāciju “revīziju”. Un, uzrakstot virsrakstā Kozmas Prutkova pazīstamo frāzi, apstājos un aizdomājos: bet kā, patiesību sakot, es varu būt noderīga cienījamajiem lasītājiem? Esmu saņēmusi atsauksmes, ka mani raksti ir interesanti, ka tie ievieš cerību un prieku, sniedz jaunu skatījumu. Prieks. Paldies. Bet kāpēc tad dzimtajā pilsētā ir tik maz smaidošu seju? Kāpēc, atbildot uz jautājumu: “Kā veicas?”, desmit no desmit nolaiž plecus, lūpu kaktiņus, savelk uzacis un saka apmēram šādus vārdus: “Ai, bet kā šeit var dzīvot?!…” un tālāk pēc saraksta, kas tika minēts raksta sākumā… Vai būt laimīgam tas nav labi? Bailes, ka noskaudīs? Bet ko vispār nozīmē būt laimīgam? Vārds “būt” šeit ir galvenais.
Mēģināsim noskaidrot.
Uzziņai: pirmo reizi pētīt laimīgus un veiksmīgus cilvēkus iesāka amerikāņu psihologs Martins Seligmans (dzim. 1942. gada 12. augustā, šobrīd zinātniekam ir 71 gads). Pirmos savus psiholoģiskos eksperimentus viņš veica Pensilvānijas Universitātē 1967. gadā, lai noskaidrotu, kā ārstēt depresiju. Speciālu eksperimentu rezultātā viņš ar kolēģiem ievēroja, ka suņi, kas tika pakļauti vieglai izlādes strāvai, necenšas aizbēgt, ja redz, ka vienalga to saņems.
Vēlāk Seligmans līdzīgu eksperimentu veica ar cilvēkiem, tikai strāvas vietā tika izmantots troksnis. Un lielākā daļa cilvēku tieši tāpat drīz vien kļuva nespēcīgi eksperimentētāja priekšā un vairs necentās neko darīt, lai kaut ko mainītu.
Vēlāk izrādījās, ka gan suņi, gan cilvēki bija bezspēcīgi vienā gadījumā — pēc dažiem neveiksmīgiem mēģinājumiem izvairīties no nepatīkamās situācijas; arī pat tad, kad cilvēks vēl var kaut ko mainīt. Seligmans novēroja līdzīgu situāciju saviem depresīvajiem pacientiem un no- lēma, ka klīniskā depresija ir saistīta tieši ar cilvēka nevēlēšanos kaut ko pieņemt, lai uzlabotu savu stāvokli. Šo fenomenu viņš nosauca par “iemācītās bezpalīdzības sindromu”.
Toties ne visi eksperimenta dalībnieki pārtrauca cīnīties pēc dažām neveiksmēm. Daži no dalībniekiem, neskatoties uz neveiksmēm, atkal un atkal centās izvairīties no trokšņa. Tieši viņi ieinteresēja zinātnieku, kurš nolēma noskaidrot, ar ko tad viņi atšķiras no pārējiem. Tā Seligmans atklāja “apzinātā optimisma fenomenu” — cilvēka spēja ietekmēt savu domāšanu un caur to arī savu uzvedību. Tā radās Pozitīvā psiholoģija.
Atšķirībā no tradicionālās psiholoģijas, kas pārsvarā nodarbojas ar psiholoģisko noviržu korekciju, pozitīvā psiholoģija pēta tās rakstura īpašības un cilvēka uzvedības īpatnības, kas ir raksturīgas apmierinātiem, laimīgiem ļaudīm.
Šajā sakarā dotajam rakstu ciklam (kā arī visiem iepriekšējiem) ir mērķis parādīt, ka var iemācīties būt laimīgam.
Sākumā piedāvāju jums, godājamie lasītāji, noteikt savu “Beziemesla laimes līmeni”. Tas ir neliels tests, ar ko jūs vienkārši tiksiet galā.
Instrukcija: Novērtējiet katru apgalvojumu no viens līdz pieci: 1- nav patiesība; 2- gandrīz nē, 3 – nenozīmīgi, 4 -tas pārsvarā tā ir, 5 – tiešām.
Stāvoklis (pēc katra apgalvojuma uzrakstiet ciparu, kas atbilst Jūsu atbildei — skat. instrukciju )
Tikāt galā? Tagad saskaitiet, lūdzu, kopējo summu. Un sagaidiet mūsu avīzes nākamo numuru. Tur būs rezultāti un tēmas turpinājums.
Lai priecīga ziemas svētku gaidīšana!
Irina JAPIŅA, praktizējošais psihologs, Mg. Psy, Ņujorkas Universitātes doktorants
Tests “Beziemesla laimes līmenis”
1. Jūtos laimīgs un apmierināts bez jebkāda iemesla.
2. Dzīvoju šim brīdim.
3. Jūtos dzīvīgs, mundrs un enerģisks.
4. Izjūtu dziļu mieru un žēlsirdību.
5. Dzīve man ir neparasts piedzīvojums.
6. Nepieļauju, ka nepatīkamas situācijas spēj mani ietekmēt.
7. Ar entuziasmu skatos uz saviem darbiem.
8. Es bieži smejos un priecājos.
9. Ticu, ka pasaule ir labestīga attiecībā pret mani.
10. Visā, kas ar mani notiek, saskatu vai nu mācību, vai arī likteņa dāvanu.
11. Māku no galvas izmest nevajadzīgo un piedot.
12. Es sevi mīlu.
13. Katrā cilvēkā es saskatu ko labu.
14. Mainu dzīvē to, ko var mainīt, un pieņemu to, ko mainīt nevar.
15. Meklēju saskarsmi ar tiem cilvēkiem, kas mani atbalsta.
16. Nenosodu citus un nesūdzos.
17. Negatīvas domas neaptumšo manu dzīvi.
18. Es sajūtu pateicību.
19. Jūtu saikni ar kaut ko lielu.
20. Jūtu, ka mērķu apzināšana iedvesmo mani.
0 komentāru