Atzīšos — būt Krāslavas pamatskolā vienmēr ir patīkami. Mēs meklējam neparastas tēmas, ko bieži vien tur arī atrodam. Šoreiz korespondents tika aicināts uz meistarklasi, ko vadīja pazīstamā māksliniece Daiga Lapsa. Radošajā darbnīcā interesanti bija visiem, jo ir taču tik aizraujoši pašu rokām pagatavot Ziemassvētku eņģelīšus — dāvanā vecākiem, kā arī Sarkanā Krusta tradicionālās ziemas labdarības akcijas dalībniekiem. Labsirdība šajā skolā — nozīmīga audzināšanas procesa sastāvdaļa. Taisnība vien ir: tas, kurš no sirds dara labus darbus, nav spējīgs uz ļaunu. Plastika — materiāls īpašs, nepakļāvīgs, bet kad nodarbības vada māksliniece, bērnu rokās dzimst brīnums. Aizrautības atmosfēra, ātra kļūdu labošana un, beidzot, prieks par sasniegto rezultātu — tāda stunda ilgi paliek atmiņā un, iespējams, būs stimuls citiem radošiem meklējumiem.
Bērnu raksturs — tāds pats kā plastika, un ir ļoti svarīgi, lai pusaudzim paveiktos ar padomdevējiem, gan mājās, gan skolā. Pats par sevi nekas nenotiek, un tikai, pateicoties labestīgam audzināšanas pamatam, rodas vērtīgs materiāls, kam nosaukums — īsts cilvēks. Tāpēc ir sarežģīti vērtēt decembra radošajā darbnīcā notiekošo.
Direktora vietniece audzināšanas darbā Skaidrīte Gasperoviča, kura mani uzaicināja, nekavējoties reaģēja uz žurnālista lūgumu — iepazīstināt ar skolēniem, kas nāk no krievu ģimenēm un kam veicas mācībās latviešu skolā. Pirmais patīkamais pārsteigums: ar astotās klases skolniecēm Viktoriju Konstantinoviču un Agnesi Orlovu mēs divreiz tikāmies meža izcirtumos, kur aizrautīgās pedagoģes Silvijas Skrides klase piedalījās priežu stādīšanā. Vēl viens kompliments skolai: visjaunākajiem, kuri paši iestādīja mazos kociņus, nekad neradās doma salauzt trauslo liepiņu pie trotuāra, kas Krāslavai ir diezgan aktuāli. Kas vieno draudzenes? Uz latviešu skolu viņas atnāca no krievu klases, un ja sākumā bija valodas problēma, tad jau pēc dažiem gadiem ir radusies pārliecība, pateicoties tādiem pedagogiem kā Inta Japiņa. Palīdzēja arī tas, ka Viktorija bērnudārzā apmeklēja latviešu grupu, bet ar Agnesi nodarbojās māmiņa. Jaunietes labi saprot, ka bez labām latviešu valodas zināšanām nozīmīgus dzīves mērķus sasniegt nevar. Viktorija, kura mīl dzīvniekus, sapņo kļūt par veterinārārsti. Viņai mājās ir kaķene, sunītis un pat šinšilla. Agnesei, kuru interesē zīmēšana, cits sapnis — kļūt par dizaineri. Abas skaidri apzinās, ka visīsākais ceļš līdz sapņu īstenošanai — veiksmīgas mācības. Pagaidām abas draudzenes ir pārliecinātas, ka viņām ir paveicies ar klasesbiedriem un klases audzinātāju. Abas piedalās pašdarbībā, spēlē ģitāru. Viktorija dzied korī un duetā ar Santu Bubinu. Agnese turpina mācības mūzikas skolā, apgūst klavierspēli. Gribētu nodarboties arī ar sportu, bet nepietiek laika. Nu bet grāmatas lasa kā krievu, tā arī latviešu valodā. Vārdu sakot, reāla integrācija.
Un pēdējais pieskāriens skicei par skolu, kur valda radoša atmosfēra. Nesen notikušajā sieviešu vokālā ansambļa “Noktirne” jubilejā, kurā Skaidrīte Gasperoviča ir soliste, skanēja arī sveiciens no Krāslavas pamatskolas. Ansamblis “Podziņas” savu melodisko sniegumu papildināja ar spilgtiem baloniem.
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru