Noktirne — neliels, lirisks, muzikāls skaņdarbs. Jauna, radoša kolektīva dzimšanas dienā, kas bija smagajā 1993. gadā, Rita Andrejeva, metot izaicinājumu vispārējai depresijai un samulsumam, izveidoja savu sieviešu vokālo ansambli ar tik maigo nosaukumu. Vai tajos laikos mūzikas pedagoģe varēja aizdomāties, ka līdz ar laiku radīsies nesaskaņas starp personību un muzikalitāti — kaut nelielas, bet tomēr…
Laiks — labākais tiesnesis; divdesmit gadi ir tikai tāda pāreja no jaunības uz briedumu, ko arī pierāda Krāslavas dīvu pastāvīga esamība uz skatuves. Lielā atzīšana ir acīmredzama.
Radošais kredo? Nevar aptvert bezgalību, tomēr riskēšu izteikt personīgo viedokli.Inteliģence, iekšējā kultūra, spēcīgas balsis, melodiskums, aktiermāksla un neaizstājama improvizācija… Tas viss veido skatuvisko šarmu, un, protams, skatītāju mīlestību. Viņām aplaudēja ārpus robežām un Latvijas festivālos, viņas uzvarēja konkursos un vienmēr veidoja spilgtu kolorītu jebkurā koncertā, pat nelielā ciematiņā. Cilvēkiem dāvāt prieku — tā nav tikai retoriska frāze, bet gan “Noktirnes” mērķis, un tajā es esmu pārliecinājies daudzas reizes. Un vai varētu būt citādāk, ja kolektīva radošais pamats — pedagogi un kultūras darbinieki. Šis ir tas laimīgais gadījums, kad vaļasprieks ir arī profesija. Jubilejas koncerts, kā to arī varēja gaidīt, pārvērtās par spilgtu, teatralizētu priekšnesumu. Pirmā daļa — izrāde, kas līdzinājās latgaliskai, no tautas dziesmām izaustai segai. Bez jebkāda muzikāla pavadījuma, acapello – augstas meistarības radītājs, kā arī mēģinājumos noslīpētā daudzbalsība. Aizkustināja līdz asarām…
Otrā daļa – estrādes – ar nevecojošām “Noktirnes” programmas dziesmām – Raimonda Paula dziesmu popūrijs. Kā vienmēr — līdzi dziedāja visi skatītāji.
Sirsnīgu apsveikumu bija daudz: Lidija Platonova, Krāslavas novada domes Izglītības un kultūras vadītāja, JevgenijsUstinkovs, kora diriģents un komponists no Daugavpils…
Jāpiebilst, ka pavisam nesen plaši pazīstamā ansambļa vadītāja Rita Andrejeva bija nosaukta par konkursa “Gada novadnieks 2013” laureātu. Bija arī muzikāli sveicieni no Krāslavas pamatskolas un “Varavīksnes” skolas, kur par mūzikas skolotāju strādā Rita Andrejeva. Krievu kolorītu jubilejas pasākuma latviešu repertuārā ienesa Šķeltovas “Zvonņicas” skanīgās dziesmas, uz ko “Noktirne” uzreiz atbildēja ar dziesmu “Sēdēja Ivans”. Tas bija jāredz un jādzird…
Mūzika, kas nāk no dvēseles dziļumiem noteikti aiziet līdz sirdīm. To es pilnībā sajutu. Līdz nākamajām tikšanās reizēm, iemīlētās un gaidītās!
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru