Viktorija Veinberga, juriste: “Jaunībā liku uz zoba visu, kas garšoja, taču pēdējos gados arvien vairāk esmu sākusi pievērst uzmanību tam, ko un kā ēdu. Izvairos no visiem neveselīgas ēšanas paradumiem. Piemēram, maltītes neieturu steigā. Tā vietā ēdienu de- korēju, radu attiecīgu noskaņu, lai pilnvērtīgāk varētu izbaudīt garšu nianses. Esmu pamanījusi, ka, pateicoties lēnai ēšanai un pamatīgākai ēdiena sagremošanai, pazudusi smaguma sajūta kuņģī. Neēdu arī pēc pulkstens sešiem vakarā un tad, kad neesmu izsalkusi. Atminos, ka agrāk, atnākot no darba nogurusi un nervoza, arvien devos pie ledusskapja un sāku našķoties. Tagad, kad man uznāk šādi vājuma brīži, paveros uz ledusskapja salīmētajām veselīga dzīvesveida lapiņām. Mācos atteikties no tā, kas ir garšīgs, bet neveselīgs. Vairs neēdu čipsus, nelietoju uzturā saldos dzērienus, kečupu, sāli, tā vietā dodot priekšroku svaigi spiestām sulām, dārzeņiem, augļiem un zivju ēdieniem”.
Renāte Ribakova, pārdevēja: “Par veselīgu ēšanu viegli runāt tiem, kas ikdienā neskaita santīmus. Veikalos šobrīd izveidoti neskaitāmi eko plaukti, kur pieejami dabiski produkti. Taču to cenas krietni pārsniedz parasto pārtikas produktu cenas. Domāju, ka vidējais latvietis nav īstens veselīgu ēšanas paradumu ievērotājs. Mājās lielā daudzumā ēdam kartupeļus, zirņus ar kefīru, mājas sieru, pašu gatavotus piena produktus, kas ir daudz treknāki par veikalos nopērkamajiem. Krīzes laikā kartupeļu biezputra ar maizes šķēli bija viss, ko cilvēki varēja atļauties. Lai arī šobrīd situācija acīmredzami uzlabojusies, veikalā strādādama, joprojām redzu, kā cilvēki stāv pie kases, rēķinādami, ko var atļauties iegādāties pusdienām. Diez vai šādos brīžos viņi domā, cik veselīgs ir konkrētais pārtikas produkts.”
Valērijs Pancakovs, strādā tūrisma nozarē: “Lai arī man patīk mājas ēdiens un ikdienā cenšos domāt par maltīšu dažādošanu un pārtikas produktu līdzsvarošanu, atzīstu, ka diez vai varētu kļūt par īstu veselīgas ēšanas skolas paraugu. Ikdienas darbs saistīts ar pārvietošanos, tas nozīmē, ka reizēm mājās neesmu vairākas dienas vai pat nedēļas. Tad ņemu līdzi tos produktus, kas viegli pārvadājami un ilgi uzglabājami, tostarp sviestmaizes, uzlejamās zupas un putras, dažādus mīklas izstrādājumus. Nevarētu atteikties no šokolādes. To ēdu lielos daudzumos. Sieva mājās gan pievērš uzmanību tam, ko ēd, kā arī mēģina veselīgas ēšanas paradumus ieaudzināt meitai. Brokastīs tiek gatavotas dažādas putras, pusdienās ēdam dārzeņus un gaļas ēdienus, vakarā cenšamies ēst mini- māli, iztiekot ar kādu augli vai dārzeni”.
Guna Cīrule, medmāsa: “Ģimenē nekad neesam bijuši izteikti veselīgas ēšanas fani. Patīk speķītis ar maizi, kartupeļu ēdieni, sieri, biezpieni. Ik pa laikam ļauju bērniem panašķoties ar kolu un konfektēm. Taču ar neveselīgiem pro- duktiem pārāk neaizraujamies. Picas un frī kartupeļus ar mērcīti ēdam ne biežāk kā reizi nedēļā. Sāli gan bieži lietojam ikvienas maltītes laikā. Kad nav laika stāvēt pie plīts, pagrēkojam ar jau gatavu produktu iegādi, piemēram, cīsiņiem, pelmeņiem, veikalos nopērkamajām ātri vārāmajām zupām”.
Ģirts Bērziņš, mehāniķis: “Uzskatu, ka ikdienā ēdam veselīgi — pašu dārzā audzētus augļus, dārzeņus, ogas. Arī piens un gaļa ir no savas saimniecības. Nekad neesam cietuši no liekā svara un kuņģa darbības problēmām. To, kas par veselīgu uzturu stāstīts ārzemju reklāmās, nekad neesam īpaši klausījušies”.
Anna ZEMBLICKA
0 komentāru