Šī mūsu valsts himna — lūgsna 18. novembrī skanēja daudzos pasākumos, atzīmējot LR proklamēšanas 95. gadadienu, t. sk. arī dažādu konfesiju dievnamos.
Svētku dienā patriotiski noskaņotie krāslavieši kuplā skaitā ieradās sv. Ludvika Romas katoļu baznīcā uz ekumenisko dievkalpojumu. Pirms tā klātesošie noklausījās sirsnīgo sieviešu ansambļa “Noktirne” koncertu Ritas Andrejevas vadībā. Tajā ska- nēja patriotiskas un liriskas dziesmas, mudinot katru paturēt Latviju savā sirdī.
Ekumenisko dievkalpojumu vadīja Krāslavas katoļu draudzes prāvests Eduards Voroņeckis un Krāslavas evaņģeliski – luteriskās draudzes mācītājs Andis Lenšs. Komentējot Mateja Evaņģēlija fragmentu: “… atdodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder!” (Mt 22,21), E. Voroņeckis uzsvēra, ka labam kristietim jābūt arī labam pilsonim. Viņš mudināja katru uzdot sev jautājumu: vai mēs mīlam savu valsti? Bieži mēs sakām, ka mīlam šo zemi, bet nemīlam valdību. Tomēr, neskatoties uz esošajām problēmām, mēs nedrīkstam zaudēt cerību. Prāvests aicināja lūgties par to, lai mēs spējam mainīt savas valsts seju, lai mūsu lielākā bagātība aizvien būtu cilvēki ar veselām dvēselēm. Viņš teica: “Jēzus vārdi, … dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder!”, ir labs novēlējums ikvienam valsts svētkos. Tas ir novēlējums, kas orientē uz saskaņu starp laicīgo un kristīgo.”
Mācītājs A. Lenšs savā uzrunā pievērsa uzmanību nepieciešamībai piedot savam brālim, ja viņš nožēlo, pat līdz septiņām reizēm dienā. To saviem apustuļiem mācīja Kristus, uzsverot, ka “tas visu spēj, kas tic.”
A. Lenšs atzīmēja šodiendienas visai nemierīgo laiku pasaulē, no vairākiem aspektiem apskatīja cilvēka drošības un atbildības jautājumus. Mūsdienu cilvēks nav gatavs nest savu dzīves nastu, jo nav ielikts stiprs pamats viņa sirdī un kaulos. Tāpēc mums visiem kopā jāpārdomā savs vislielākais uzdevums — tur, kur mēs katrs esam uz šīs zemes. A. Lenšs atgādināja, ka mēs esam Dievam vissvarīgākie un palīdzība mums “nāk no tā Kunga, kas radījis debesis un zemi.”
Kopējā lūgšanā ticīgie lūdzās par Latviju un tās tautu, par visiem kristiešiem, laicīgajiem un garīgajiem vadītājiem, slimajiem un cietējiem, par krāslaviešiem. Dievkalpojumu ar savām skanīgajām balsīm kuplināja katoļu draudzes bērnu un jauniešu koris.
Dievkalpojums noslēdzās ar garīdznieku svētību un kopēji nodziedāto valsts himnu “Dievs, svētī Latviju!”
Genovefa KALVIŠA
0 komentāru