Īstais koalīcijas “strīdus ābols” bija demogrāfiskā politika. Pirms gada politiķi vienojās, ka Latvijā arī turpmāk tiks paaugstinātas “māmiņu algas”. Bet pēc tam labklājības ministre Ilze Viņķele (“Vienotība”) pēkšņi pārdomāja, uzsverot, ka “tikai un vienīgi ar pabalstu dzimstību nepalielināsi.”
Labklājības ministrija faktiski lauza iepriekšējo vienošanos, piedāvājot citu shēmu jauno vecāku atbalstam. Viņķele pieprasīja, lai paaugstināto “māmiņu algu” vietā tiktu uzlaboti ģimenes dzīves apstākļi, kā arī ieviest Ls 120 lielu pabalstu, kas stimulētu jaunās māmiņas ātrāk atgriezties darba tirgū. Atbildē VL-TB/LNNK izvirzīja “demogrāfisko ultimātu”, pieprasot nefantazēt, bet izpildīt iepriekšējos solījumus. Rezultātā valdošās partijas, protams, sastrīdējās.
Pēc mokošām pārrunām partneri tomēr nonāca līdz kompromisam: no 1.janvāra bērnu kopšanas pabalsts un minimālais vecāku pabalsts būs Ls 120 (171 eiro). Tādu summu saņems visi vecāki, kam netiek izmaksāts vecāku pabalsts, līdz brīdim, kamēr bērns sasniegs 1,5 gadu vecumu. No 1.oktobra tiks ieviestas izmaiņas sociāli apdrošinātiem vecākiem. Tiek plānots, pirmkārt, pagarināt vecāku pabalsta izsniegšanu līdz brīdim, kamēr bērns sasniedz 1,5 gadu vecumu. Otrkārt, vecāki vienlaicīgi varēs saņemt bērnu kopšanas un vecāku pabalstu. Treškārt, vecāku pabalsts būs 43,75 % no algas bruto ienākumiem. Paralēli viņi varēs saņemt bērna kopšanas pabalstu Ls 120 apmērā.
0 komentāru