24. — 25. oktobrī Rīgas Domes konferenču zālē notika senioru starptautiskā konference — Seniors mūsdienu mainīgajā Eiropā.
Piedalījās valstu delegācijas no Vācijas, Čehijas, Lielbritānijas, Beļģijas, Slovākijas, Albānijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas. Konferences sākumā dalībniekus sveica vokālais ansamblis “Pīlādzītis”. Pasākumu vadīja TV žurnāliste Velta Puriņa. Konferenci atklāja Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, 11.Saeimas deputāts, Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja vietnieks A. Ašeradens un Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja O.Veidiņa, kā arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā I. Šteinbuka, kura savā runā uzsvēra, ka senioriem vajadzīga stabilitāte un Eiropā senioriem jādzīvo vienādi.
Turpinājumā konferences dalībniekus uzrunāja Eiropas Savienības senioru asociācijas prezidents Dirks Jāre. Viņš iesāka ar to, ka viņu ļoti iespaido koru dziedāšana Baltijā. Vispārējos dziesmu un deju svētkos dzied un dejo dažāda vecuma dalībnieki. Vecums nav šķērslis aktīvam dzīvesveidam. Ar gadiem mainās seniori un maina Eiropu. Pēdējo 130. gadu laikā vidējais dzīves ilgums pieauga no 66 līdz 80 gadiem. Tas viss atkarīgs no mūsu labklājības un veselības. 1881. gadā Vācijā sākās veco cilvēku kustība sociālajā aizsardzības jomā. Veidojās apvienības un asociācijas. Viens no galvenajiem jautājumiem bija vecuma pensijas ieviešana. Tajā laikā bija tikai solījums, ka tā būs 70 gadu vecumā, bet tagad realitāte. 1953. gadā Eiropā sākās senioru kustība, kura brīvprātīgi darbojās kultūras pasākumos, vides aizsardzībā, labdarībā un daudzās citās jomās.
Turpinājumā viņš uzsvēra, ka tagadējā Eiropas Savienībā izauga visas sfēras, bet 50. g. Rietumeiropai nebija kontakta ar sociālisma valstīm. Tagad, kad vairākums Eiropas austrumu valstu ir iestājušās Eiropas savienībā un tās saņēma atbalstu visās jomās, tiek ieguldīti lieli līdzekļi, lai visa Eiropa un pasaule dzīvotu labāk. To nevar izdarīt bez mums un visu paaudžu cilvēkiem. Pirms gada veco cilvēku jautājums bija iekļauts dienas kārtībā ANO un Eiropas padomes parlamentā, lai vecie cilvēki turpinātu strādāt, lai nebūtu aizlieguma, lai būtu darba vide. Piedalīties, iesaistīties un dalīties pieredzē ar citiem.
Par Eiro ieviešanu un tā ietekmi uz senioru dzīvi un viņu ģimenēm pastāstīja FM Eiro komunikācijas nodaļas vadītāja I. Rubene un Latvijas bankas starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes vadītāja vietnieks, sabied- risko attiecību daļas va- dītājs K. Otersons. 2015. gadā notiks prezentācija “Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Pado- mē”, par ko izklāstīja Latvijas prezidentūras ES Padomes pārstāve L. Jākob- sone un prezidentūras pārstāvis T. Bernhards. “Rīga — Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” — runāja PKO projekta “Nodibinājums Rīga 2014” vadītāja I. Šoriņa. Viens no pasākumiem Rīgā — pasaules koru olimpiāde. Kopš 2002.gada olimpiā-des notiek pēc katriem diviem gadiem. Rīgā no 9. — 19. jūlijam notiks olimpiāde, kurā pieda- līsies 200 kori no 70 valstīm, tos vērtēs aptuveni 30 klašu kategorijās, piedalīsies arī senioru kori. Organizatori lūdz pieteikties brīvprā- tīgos aģentus olimpiādes norisē un 2014. gadā no 18. janvāra veidot grāmatu draugu ķēdi — padod grāmatu no rokas rokā, tālrunis abiem pasākumiem ir 67043639. Konference noslēdzās ar Rīgas Latviešu biedrības sieviešu kora uzstāšanos.
Konferences dalībnieks Edmunds GEKIŠS
0 komentāru