(Turpinājums. Sākums “Ezerzemē” nr.83, 25.10.2013.
Zemnieku ikdiena bija stingri un prātīgi plānota, bija darba laiks un arī atpūta. Svētdienās lauku darbus nekad nestrādāja. Nedēļas nogalē strādāja līdz pusdienām, pēcpusdienā bija mājas sakopšana, pirts kurināšana. Svēt- diena tika veltīta garīgajai dzīvei: baznīcas apmeklēšana, kapsētas apmeklēšana, jaunatnei arī jaut- rākie brīži. “Večerinkas” gan tika rīkotas tikai vai nu sestdienā, vai svētdienā, piektdienās nekad.
Vasaras svētdienu otrajā pusē, kad svētbrīži jau notikuši, sādžas iedzīvotāji mēdza pulcēties kādā uzkalniņā, kur bija gan šūpoles, gan laukums bērniem paspēlēt “laptu”, vīrieši labprāt uzsita “zolīti”, citi atnāca ar kādu mūzikas instrumentu. Par šiem saietiem zināja un bieži vien no Indras atbrauca fotogrāfs Rogaļskis un iemūžināja šīs stundas. Tagad, pēc septiņdesmit gadiem, tādas fotogrāfijas ir dzīva liecība par tiem tālajiem laikiem, ja vēl ir vecajos albumos.
Pleiku sādžā bija pašmācības ceļa muzikanti, kuri varēja ieskandināt katru stūrīti. Spēlēja balalaikas, mandolīnas, cimbalas, vijoles, harmonikas, bungas.
Attieksme pret zemi, pret zemkopja darbu tika audzināta katrā ģimenē ar vecāku piemēru. Atceros, ka tēvs, izejot no sētas uz lauka, noņēma cepuri, pārmeta krustu un tad tikai sāka sēt. Bērni gāja blakus un ar salmu kušķi atzīmēja iesēto rindu. Mamma ar sirpi rokās, sākot pļaut rudzus, arī pārmeta krustu. Vispār lauku sievas izgāja pie labības ar baltu lakatiņu un priekšautu, parādot godu zemei.
Beidzot pļaut rudzus, rudzulauka beigās atstāja kūlīti nenopļautu, izrotāja ar ziediem — tas bija jumis — pateicība par ražu un cerība uz nākamā gada ražu. Ļoti jautras talkas bija kūtsmēslu izvešana, kas saistās ar rumulēšanu — laistīšanos. Tās aizsargā lopus no ļaunas acs un mošķiem.
Svētīgs rituāls bija maizes cepšana, apmēram divas reizes mēnesī.
Tēva pienākums — malkas sarūpēšana. Māte rūpējās par iejavas sagatavošanu, svētot to ar krusta zīmi. Bērni sagādāja kļavu vai ozolu lapas, ko palikt katram kukulītim apakšā. Arī sākot veidot pirmo kukulīti, tas tika svētīts un katram virsū arī iezīmēts krustiņš. No pēdējās mīklas saujas tika veidots mazs kukulītis ar olu iekšā — tas bērnu priekiem.
(Turpinājums avīzes nākamajā numurā)
Janīna GEKIŠA
0 komentāru