Nevienā darbā progress nav iespējams bez attīstības. Žurnālista darbā – jo īpaši. Zinātkārs lasītājs jau ir pamanījis – pēdējā gada laikā “Ezerzemē” notika kardinālas pārmaiņas. Vai pašlaik mūsu avīze apmierina lasītāja intereses? Uzzināt lasītāju viedokli devāmies uz vistālāko pagastu – Piedruju.
Terēze: “Cik vien sevi atceros, tik lasu rajona avīzi. Protams, izmaiņas avīzē ir jūtamas, un laikrakstu izlasu visu, no pirmās līdz pēdējai lappusei – vakari tagad ir gari. Mani viss ļoti interesē, un labi darījāt, ka sākāt rakstīt par to, kas notiek republikā. Mums ir svarīgi zināt visu, kas notiek galvaspilsētā, precīzāk, – Saeimā un valdībā. Latvijas televīzija mums nav sasniedzama. Man ir interesanti, kas notiek Krāslavā un Dagdā. Lasu, salīdzinu, saprotu – daudz kas ir atkarīgs no vietējās pašvaldības.”
Jeļena: “Kā gan bez avīzes?! Bija laiks, kad abonēju daudz izdevumu, tagad lasu tikai “Latgales Laiku” un “Ezerzemi”. Teikšu godīgi – sava avīze ir mīļāka. Par pazīstamiem cilvēkiem lasīt ir interesantāk. Visi dzīvojam gandrīz vienādos apstākļos, bet materiālā labklājība ģimenēs ir dažāda. Tāpēc ir ļoti svarīga lauku cilvēku pieredze. Aizbraukt – tā nav problēma, bet atbalstīt dzimto novadu – tas pašlaik ir svarīgākais uzdevums. Laukiem nevis jāizdzīvo, bet gan jādzīvo! Rakstiet tā, lai lasītājam aiziet līdz sirds dziļumiem!”
Tatjana: “Cilvēki atstāj valsti, izmirst lauki, bet vietējā prese jāsaglabā, lai arī ko tas maksātu. Mums tā ir ģimenes avīze, vienīgā un iemīlētā. Ir ļoti svarīga jebkura izdzīvošanas pie- redze. Jautājums, kas joprojām uztrauc, – nodarbinātība. Man ar darbu ir paveicies, vīrs iekārtojās zemnieku saimniecībā. Mums īpašumā ir desmit hektāri zemes, grozāmies, kā tik spējam, bet mūsu bērniem ir viss nepieciešamais. Ir nepieciešama avīzes reklāma. Lai veiksmīga jums abonēšanas kampaņa! Ar nepacietību gaidām katru otrdienu un piektdienu!”
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru