Tu palūdz savam pirmsskolniekam novākt no galda zīmēšanas bloku un zīmuļus, lai vari uzklāt galdu vakariņām. Bet bērns, izliekoties, ka nav Tevi dzirdējis, turpina darboties. Tu atkārto lūgumu vēlreiz, bērns nobubina zem deguna “Labi”,bet nekas nemainās un darbošanās turpinās. Kāpēc bērns Tevi ignorē?
Psiholoģe Diāna Zande saka: “Pirmsskolas vecuma bērniem patīk pašiem būt noteicējiem — viņi izdara savus lēmumus un prasības.”
Tā kā 4-5 gadu vecumā bērniem attīstās spēcīga pašidentitātes sajūta, ir pavisam normāli, ka bērns saceļas pret vecāku autoritāti, tāpēc ir pavisam normāli,ka pirmsskolnieks mēģinās regulēt ve- cākus, spiežot uz viņaprāt “pareizajām pogām”. Šajā situācijā galvenais ir panākt, lai pirmsskolnieks sadarbotos ar Tevi, vienlaikus ļaujot viņam izjust neatkarību.
Ko darīt,kad bērns ignorē vecākus
Skaidri izsakies. Pārliecinies, ka Tavi lūgumi ir paveicami un noteikti. Ja Tu saki: “Iztīri savu istabu”, bērns samulst un to neizprot. Ja Tu saki: “Lūdzu, noliec kurpes skapī un kasti plauktā”, bērns zina, kas tieši viņam ir darāms. Tā kā bērni visai ātri nogurst no koncentrēšanās vienam noteiktam uzdevumam, prātīgāk vismaz pirmajās reizēs būs pienākumus sadalīt mazākos veicamajos darbiņos. Tā vietā lai teiktu “Palīdzi tētim novākt galdu”, parādi, kā salikt traukus izlietnē. Ja bērns ir pabeidzis zīmēšanu, saki: “Saliec zīmuļus atpakaļ kastē, es nolikšu plauktā zīmēšanas bloku un pēc tam mēs atradīsim vietu, kur piekārt Tavu zīmējumu”.
Vienkāršo savus lūgumus. Tavs pirmsskolnieks iespējams ignorēs Tavu lūgumu tikai tāpēc, ka viņš nesaprot, ko Tu gribi, lai viņš izdara. Izsakot lūgumu, iekļauj ne vairāk kā 3-4 soļus vienlaicīgi, piemēram, aizej uz vannas istabu, paskaties zem izlietnes un atnes man kastīti.
Motivē savu pirmsskolnieku. Kad bērns kārtējo reizi jautā “Kāpēc tas būtu jādara!”, tā vietā, lai teiktu “Tāpēc, ka es tā teicu!” izvēlies citus veidus, kā motivēt bērnu un viņš gribētu ar Tevi sadarboties. Pirmsskolas vecuma bērniem patīk, ja viņus uzliela, tāpēc komplimenti un iedrošinājums būs īstais ierocis ceļā uz sadarbību ar bērnu: “Alise, es lepojos ar Tevi, ka pati saģērbies, lai dotos uz bērnudārzu!” vai arī “Tu esi tik laba klausītāja!”
Nešantažē bērnu, bet motivē viņu darboties, tāpēc tā vietā lai teiktu “Ja Tu saliksi puzli kastē, mēs dosimies uz rotaļu laukumu”, saki “Kad Tu saliksi puzli kastē, mēs dosimies uz rotaļu laukumu”.
Lieto alternatīvas vārdiņam “nē”. Ja Tavs pirmsskolnieks ignorē Tevi, kad Tu saki “Nē”, iespējams, ka tas notiek tikai tāpēc, ka lieto šo vārdu pārāk bieži. Tā vietā lai teiktu “Nē, nespēlē bumbu virtuvē!”, saki “Iesim spēlēt bumbu laukā!” Atceries, ka bērniem patīk neatkarība, tāpēc mēģini sniegt šo neatkarību, ļaujot bērnam dienas laikā piedzīvot vairākas izvēles “Vai Tu vēlies šodien vilkt puķainos vai sarkanos svārkus?” vai “Tu paliksi mājās ar tēti vai labprātāk gribi nākt man līdzi uz veikalu?” Šādā veidā Tu sniedz iespēju bērnam pašam pieņemt lēmumu.
Protams, būs reizes, kad noliegums būs jālieto, piemēram, lai atturētu bērnu ēst saldumus pirms vakariņām vai lai spēlētos laukā līdz tumsai. Tomēr svarīgākais ir izvērtēt katru situāciju un attiekties pozitīvi pret bērnu katru reizi, kad tas ir iespējams.
Mēģini būt saprotoša. Iedomājies, Tu sarunājies pa telefonu ar sen nedzirdētu draudzeni un pēkšņi Tev kāds liek darīt kaut ko citu tieši šajā mirklī. Tāpēc mēģini būt saprotoša arī pret savu pirmsskolnieku, nesteidzinot viņu katru dienu, bet brīdinot iepriekš: “Mēs dodamies uz bērnudārzu pēc 10 minūtēm, tāpēc laiks sākt ģērbties.” Pat tad, ja bērns uzreiz neklausīs Tavam brīdinājumam, Tu vismaz būsi izteikusi brīdinājumu.
Ja bērnudārznieks Tevi turpina ignorēt biežāk nekā ieklausīties Tevī, iesakāms apru-nāties ar kādu speciālistu! Iespējams, tiks veikta dzirdes pārbaude vai novērtēta bērna vispārējā attīstība.
0 komentāru