Ir svētki, ko draudzīgi at- zīmē visā pasaulē. Ir tādi, kas tiek svinēti šaurā ģimenes lokā. Sakē diena Japānā — tie ir japāņu vīndaru svētki. Tie ir pavisam jauni svētki, tos atzīmē kopš 1978. gada, jo tā nolēma vīndaru savie- nība. Kāpēc vīndaru? Tāpēc, ka sakē savā būtībā ir vīns, tiesa, destilēts (tas to tuvina alum). Kāpēc 1.oktobrī? Tā-pēc ka tā ir diena, kad ir gatava jaunā rīsu raža — sakē pamatelements jeb “nihonsjū”, kā to dēvē paši japāņi. Sa- kē — tas ir jebkurš alkoholis- kais dzēriens, kas veidots no rīsiem. Bet šādu dzērienu daudzveidība ir neiedomā- jama… Sāksim visu no sākuma.
Pirms diviem tūkstošiem gadu imperatora galmā jau tika darināts sakē. Process vienmēr ir bijis sarežģīts, bet tad… galmā tika uzturēti īpa- ši ļaudis, “nihonsjū” pagatavošanas speciālisti. Galve- nā prasība cilvēkam, kas vē- lējās ieņemt šo galmā augsti apmaksājamo amatu — ideā- la veselība. Pretendentus iz- meklēja vairāki, pilnīgi neat- karīgi ārsti. Tikai tajā gadīju- mā, ja visi bez izņēmuma no- lēma, ka cilvēks ir pilnīgi vesels, viņam bija iespēja ieņemt šo “silto vietiņu”. Pa-šiem sakē darinātājiem dzert šo dziru bija stingri aizliegts, lai nesabojātu veselību… Lieta tāda, ka šī dzēriena ga- tavošanas process sākās ar to, ka izgatavotāji košļāja rī- sus un spļāva tos tvertnē, kurā sākās rūgšanas process. Tādā, lūk, ne visai patīkamā veidā tika gatavots imperatoru mīļākais dzēriens. Gad- simta vidū jau iemācījās sakē izgatavošanai izmantot rīsu koji raugu. Šī dzēriena izgata- vošanas process ir sarežģīts un ilgs. Paiet vesels gads līdz dzēriens tiek saliets pudelēs un nokļūst veikalu plauktos. Rīsu slīpēšana, tvaicēšana, misas sagatavošana, bet tālāk īpašie procesi, kam ir tikai ja- pāņu nosaukumi — “moromi”, sadalīšana divās daļās — “seisjū” un “sakekasū” utt. Vēl viena sakē īpatnība — to nedrīkst ilgi uzglabāt. Uzgla- bāšanas laiks mājas apstāk- ļos — ne ilgāk par mēnesi. Tāpēc, pērkot sakē, ir nepie- ciešams izpētīt etiķeti. Ja uz- glabāšanas laiks ir ļoti liels, tad Jums, visticamāk, vēlas pārdot “mākslīgo sakē”, nacio- nālā dzēriena lētu analogu, kas ir pagatavots no rīsu spirta un aromatizētājiem. Dzēriena galvenās sastāvdaļas — rīsi un ūdens. Tiek izmantoti īpa- šie lielie rīsi, tie satur maz olbaltumvielu un daudz ogļ- hidrātu. Ūdens arī ir nepiecie- šams īpašs — bez dzelzs un mangāna, bet bagātīgs ar kā- liju, magniju, fosforu un kal- ciju. Sameklēt tādu ūdeni nav vienkārši, tāpēc katrs šāda ūdens avots tiek apsargāts kā nacionālā bagātība. Viens no vispazīstamākajiem “nihonsjū” avotiem atrodas Fuku- šimā… Diemžēl to izmantot nedrīkst, jo netālu atrodas avarēju- sī atomstacija…
Īstajam sakē var sajust banānu, ābolu, vīno- gu piegaršu. At- šķiras pēc krāsas — no caurspīdīgi baltas līdz dzeltenīgai vai zaļganai. Pēc stipruma sakē arī var būt dažāds — no 16 līdz 20 grādiem. Pazīstams japāņu sakāmvārds ir: “Silda tikai sliktu sakē!” Augstākā labuma dzērienu lieto atdzesētu, lai izjustu visas garšas. Bet ja dzēriena kvalitāte “pieklibo”, tad sakē uzsilda līdz 60 grādiem. Sakē pasniedz maza tilpuma porcelāna pudelītēs 1 go (180 ml). Dzer no mazām glāzītēm “teko” (30 ml), bet ziemā no kvadrātveidīgiem koka traukiem “masū”.
Japāņi ir izstrādājuši sakē lietošanas 10 noteikumus, ko viņi arī mēģina ievērot, pro- tams, pēc iespējām. Un tā:
1. Sakē dzer tikai priecīgā noskaņojumā un ar smaidu sejā! (tas nozīmē, bēdās un nelaimēs sakē nedzer!)
2. Dzert sakē vajag nestei-dzoties, piemērojoties savam tempam! (tāpēc tikai pirmais tosts ir kopīgs, bet tālāk kā kurš vēlas)
3. Noteikti uzkost! (zivs, dārzeņi, kanapē, bet vislabāk (neiedomājami!) skābēti kā- posti un marinēti gur- ķi, bietes, rāceņi utt., bet ziemā — zupa, vārīta no pupiņām)
4. Ziniet savu nor- mu! (paši japāņi uz- skata šo noteikumu par vissarežģītāko, un ti- kai daži spēj to ievērot)
5.Divas reizes ne- dēļā sakē nedzeriet nemaz (pat japāņu aknām ir nepieciešama atpūta!)
6.Nelieciet ar spēku nevienam dzert sakē! (arī šis noteikums diemžēl tiek reti ievērots)
7.Ja lietojat zāles — sakē dzert ir aizliegts (šis notei- kums Japānā tiek stingri ievērots!)
8. Nedzeriet visu uzreiz, izbaudiet! (to japāņi dara ar lielu gandarījumu)
9.Beidziet dzert līdz pusnak- tij (svēts noteikums!)
10.Regulāri apmeklējiet ārstu (par aknu veselības stāvokli, protams)
Šie noteikumi ir jau vairā- kus gadsimtus seni. Bet zinot to, kā japāņi ciena savas pa- ražas, var būt pārliecinā- tam, ka tie nav mainījušies. Valstī, kur saule aust, iedzī- votājiem patīk lielas kompā-nijas. Latvieši saka: “Priekā!”, krievi: “Uz jūsu veselību!”, skandināvi: “Skool!”, skoti: “Jaki da!”, angļi: “Čin-čin!”, vāci: “Prozit!”. Japāņiem arī ir savs sauciens — “Kompaaai!” — “Izdzer visu!”
Un vēl kāds japāņu sakāmvārds: “Tur, kur dzer sakē, dzimst draudzība!”
Nu… Par sakē! Kompaaai!
Andrejs JAKUBOVSKIS
0 komentāru