Nesen kādas Rīgas vidusskolas, kas atrodas Purvciemā, skolēni, arī pirmklasnieki, administrācija un vecāki, organizēja protesta akciju, pieprasot policijai izbeigt “garšvielu” diennakts tirdzniecību kioskā, kas atrodas tieši pretī mācību iestādei.
Marihuānas sintētiskais analogs “Spice” pēdējā laikā ir kļuvis par vispopulārāko narkotiku, kas tirdzniecībā ienāk galvenokārt kā smēķēšanai paredzēts maisījums. Ilglaicīga “Spice” lietošana, kā saka ārsti, izsauc halucinācijas, trauksmainību, bet dažreiz arī pa- niskas bailes. Tāds stāvoklis, kā apgalvo mediķi, cilvēku bieži noved līdz pašnāvībai.
Naivi ir domāt, ka narkotiku lietošanas problēma Krāslavas novadam ir gājusi secen. Cita lieta — šo problēmu noklusē skolotāji un vecāki, nevēloties to nest gaismā.
Mihails Ražukovs (attēlā), narkologs Krāslavas poliklīnikā:
— Ja skolotājs nojauš, ka skolēns lieto narkotikas, viņam nekavējoties par to jāziņo vecākiem. Ir gadījumi, kad pusaudži narkotikas mēģina banālas ziņkārības dēļ. Bet, kā izrādās, tas jau ir otrais etaps. Bet pirmais — tā ir iekšējā dezorganizācija. Tas ir dvēseliskais diskomforts, ar kuru pusaudzis nevar tikt galā patstāvīgi. Iemesls, visbiežāk, ir saprat- nes trūkums ģimenē. Tāpēc pirmais, kas jādara vecākiem, jāmeklē kontakts ar savu bērnu. Par labu palīgu šajā lietā var kļūt psihologs vai sociālais darbinieks. Ārsts, protams, vienmēr centīsies palīdzēt pacientam, kas cieš no narkotiku atkarības. Bet lai līdz tam nenonāktu, cilvēkam ir jāpalīdz jau pirmajā etapā: likvidēt to dvēselisko diskomfortu, par kuru teicu jau iepriekš.
Žanna Drozdovska (attēlā), Krāslavas novada Izglītības un kultūras nodaļas sociālais pedagogs:
— Es bieži skolās tiekos ar vecākiem. Un pastāvīgi runāju par to, ka ar narkomāniju jācīnās pašos pirmsākumos, kā sakāmvārdā – pīle jāšauj, kamēr tā paceļas gaisā. Ja pusaudzis sajuta nepieciešamību pēc narkotikām, tad ar šo nelaimi cīnīties ir jau ļoti sarežģīti. Vēl jo vairāk tādēļ, ka nav bezmaksas ārstniecības iestāžu un klīniku, kur tiktu ārstēta bērnu narkomānija. Tāpēc es lūdzu vecākiem uzmanīgi vērot savu bērnu uzvedību, izmaiņas tajā. Par iemeslu uztraukumam varētu būt: intereses zudums, pārmērīgi ilgas pastaigas, strauja garastāvokļa maiņa, naudas un vērtīgu lietu pazušana no mājas. Jāuztraucas arī par to, ja bērns bieži “pazaudē” savu mobilo telefonu, viņam uzrodas jauni draugi, ar kuriem viņš nesteidzas iepazīstināt savus vecākus. Jauniešiem pelnītā atpūta ir piektdienas vakari un sestdienas. Tad, lūk, pirmā tikšanās ar narkotikām visbiežāk notiek šajās dienās. Tusiņos diemžēl visbiežāk ir “vieglie” spirta dzērieni — kokteilīši un alus-, ko daži jaunieši neuzskata pat par alkoholu. Pusaudzim piedāvā izmēģināt narkotikas, un viņš ir spiests to pieņemt, jo jauniešu kompānijā nevēlas būt “nemoderns”. Kaut gan katram, kas par narkotikām zina ne tikai pēc stāstītā, protams, ir savs iepazīšanās stāsts ar šo briesmoni.
Lūdzu vecākus pievērst lielāku uzmanību bērna attiecībām ar datoru. Viena lieta — aizraušanās, bet pavisam cita — at- karība. Man diemžēl ir zināmi gadījumi, kad datoratkarība pāraug narkoatkarībā. Cilvēks, kas ir iegrimis virtuālajā pasaulē, var “pazust” reālajā pasaulē. Un tam, lai viņš sajustos ērtāk, viņam ir nepieciešama “uzsildīšana”. Par šādām “uzsildīšanām” kļūst narkotikas. Bieži vien vecāki, saskaroties ar šādu problēmu, iekšēji ļoti pārdzīvo, bet izrāda, ka nekas briesmīgs nenotiek. Viņus uztrauc jautajums: bet ko teiks cilvēki? Bet domāt, pirmkārt, vajag par savu bērnu un saprast, ka viens pats ar šo problēmu galā netiksi. Un, neskatoties uz to, ka informācijas par šo jautājumu ir ļoti daudz (internets, televīzija, prese utt.), katrs gadījums ir ļoti individuāls. Un risināt šo problēmu var tikai, vecākiem sadarbojoties ar speciālistiem, kuri ir gatavi sniegt nepieciešamo palīdzību.
Sagatavoja Valentīna SIRICA
0 komentāru