Redakcija ir saņēmusi Valentīnas kundzes no Kombuļiem vēstuli: “Ļoti cienījamā redakcija! Man ir 78 gadi un es ļoti labi atceros pirmos brīvās Latvijas laikus, tad savā zemē zemnieki bija saimnieki, viņiem bija sava zeme un meži, viņi maksāja nodokļus tā pat kā tagad, rīkojās ar savu īpašumu kā gribēja – no saviem mežiem cēla mājas, pārdeva, gatavoja malku. Mežsargi netraucēja. Viņi sargāja tikai valsts mežus, bet… kāpēc tagad zemes īpašniekam bez mežsarga atļaujas nevar nocirst pātagu? Kāpēc? Mums ir sava Krāslava, mums ir savs Krāslavas novads, esam saimnieki savā novadā, mūsu novadā nelien ne Dagdas, ne Aglonas novads. Kāpēc nevarētu tā, lai mežsargi nelīstu privātīpašumā, lai saimnieks varētu rīkoties ar savu zemi, kā vēlas. Saka esot brīva valsts, bet mēs esam tā piespiesti pie zemes, to saprot visi priekšnieki.
Ļoti lūdzu atbildi uz šo vēstuli ar avīzes starpniecību, lai likvidētu mežsargu maisīšanos privātajā īpašumā.”
Tā kā meža apsaimniekošanas un izmantošanas uzraudzība ietilpst Valsts meža dienesta funkcijās, atbildi Valentīnas kundzei sniedz Valsts meža dienesta amatpersonas.
“Mežs kā dabas vides objekts kalpo sabiedrības tiesību uz labvēlīgu vidi nodrošināšanai. Lai līdzsvarotu īpašuma tiesības (tajā skaitā tiesības cirst mežu un gūt ekonomisku labumu) un tiesības uz labvēlīgu vidi (tajā skaitā saglabāt mežu), nozīmīga loma ir īpašuma tiesību aprobežojumiem, ar ko Valentīnas kundze nav apmierināta.
Tāpēc, lai veicinātu meža ekonomiski, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, visiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem nodrošinot vienādas tiesības, īpašuma tiesību neaizskaramību un saimnieciskās darbības patstāvību un nosakot vienādus pienākumus, Saeima ir pieņēmusi Meža likumu.
Kā zināms, likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kas savu gribu un apsvērumus ir izteikusi Meža likumā. Pašvaldība nevar noteikt atšķirīgu meža apsaimniekošanas un izmantošanas kārtību savā teritorijā. Vēl jo vairāk tādu kārtību, kas ir pretēja valstī ar likumu noteiktajai.
Normatīvajos aktos ir noteikts, ka Valsts meža dienesta amatpersonām, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības veikt pārbaudes dabā un bez ierobežojumiem pārvietoties mežā. Informējam, ka kopš pagājušā gada amats mežsargs Valsts meža dienestā vairs nepastāv, apgaitu tagad uzrauga un kontrolē mežzinis vai vecākais mežzinis.
Meža likums īpašniekam atļauj cirst kokus mežā galvenajā cirtē, kopšanas cirtē, rekonstruktīvajā cirtē, sanitārajā cirtē, atmežošanas cirtē, ainavu cirtē un citā cirtē. Lai uzsāktu koku ciršanu mežā, nepieciešams apliecinājums.
Apliecinājuma saņemšanas kārtība ir noteikta 18.12.2012. Ministru kabineta noteikumo Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā”. Savukārt Meža likumā ir atrunāti gadījumi, kad apliecinājumu neizsniedz. Gan apliecinājums, gan atteikums izsniegt apliecinājumu ir administratīvi akti, ko izsniedz Valsts meža dienesta amatpersonas un ko persona var gan apstrīdēt augstākā iestādē (virsmežzinim, ģenerāldirektoram), gan vēlāk pārsūdzēt tiesā, ja uzskata, ka tie ir prettiesiski.”
0 komentāru