Atcerieties, gada sākumā “Ezerzeme” rakstīja par nozīmīgu pasākumu “Mūsu novadnieku dzīve fotoattēlos”, kas janvāra nogalē notika Robežnieku tautas namā un kurā tika sacīts paldies visiem tiem 29 cilvēkiem, kuri atsaucās bibliotekāres Ritas Kovaļevskas aicinājumam un atnesa savu mājas albumu fotogrāfijas. Toreiz, kā saka, aiz kadra palika kaut kas ne mazāk zīmīgs — amatierkinolente, kuru uz bibliotēku atnesa pensionāre Sabīne Puncule.
Starp citu, viņas atnestās fotogrāfijas toreiz pasākumā tika parādītas cilvēkiem. Ar filmu bija sarežģītāk — lai to varētu redzēt iedzīvotāji, vajadzēja atrast kādu, kurš to konvertētu digitālajā formātā. Palīgā nāca pagasta pārvaldes vadītāja Ērika Gabrusāne, kura kinostudijas meklēšanas procesā iesaistīja Krāslavas pils kompleksa apsaimniekošanas speciālistu Eduardu Danovski. Pēc kāda laika tika atrasta studija, kura paveica vajadzīgo darbu un šodien ikviens Robežnieku bibliotēkas apmeklētājs var palūgt noskatīties E. Gekiša filmēto materiālu “Pirmā maize” (oriģinālā — “Pervij hleb”, Krāslava, kolhozs “Robežnieki”, 1985. gads).
Filma ilgst aptuveni četras minūtes, nav dzirdams, ko tajā runā konkrēti cilvēki — fonā skan dzejas vārdi. Ja kāds aizmirsis, atgādināšu, ka kolhozā “Robežnieki” bija četri iecirkņi, pirms svarīgiem lauku darbiem uz katru iecirkni izbrauca aģitbrigādes, mehanizatoriem tieši uz tīruma koncertēja bērni un pieaugušie. Filmā parādīts pasākums trešajā brigādē, īsi pirms mehanizatori uzsāk graudaugu pļauju. Kādi bija mūsu līdzcilvēki? Kā uzstājās bijušais priekšsēdētājs Raciņš, kā izskatījās tā laika meitenes tautas tērpos, ko kombainieris tēvs saka saviem diviem dēliem – palīgiem, par ko parakstās vairāki mehanizatori? Varbūt tā bija prēmija? Lūk, arī maizes kukulis, rudzupuķes, graudu vārpas… Skaists bija tas laiks, apgalvos tie, kuri izgājuši visam cauri un uz savas ādas izbaudījuši, cik viegli vai grūti nāca maize. Filma arī atgādina, cik lauki bija bagāti tieši ar cilvēkiem! Šodien filmā redzamo vareno sarkani krāsotu kombainu armiju viegli aizstāj pāris zaļi “John Deere” vai dzeltenie “SAMPO” ražas novākšanas kombaini, kuri nokuļ krietni vairāk un tīrāk. Pagātni neatgriezīsi, bet pagātnes vērtības saglabā mūsos cilvēcīgumu un palīdz labāk sajust šodienas straujo dzīves tempu. Kas zina, cik cilvēkiem mājās glabājas līdzīgas filmas?
Juris ROGA
0 komentāru