Sestdien Krāslavas svētku rudajā paletē pietrūka tikai viena — kaut kā negaidīta, kaut kā tāda, kas nav paredzēts scenārijā. Intriga dzima — pie pils kompleksa apstājās trokšņains kāzu brauciens, bet daudzos kāzu viesus sagaidīja… viņa godība grāfs Plāters. Apsveikumi, vēlējumi… Daudzi ciemiņi neizpratnē.. Un kā gan citādi! Kā lai Sanktpēterburgas iedzīvotāji var zināt, ka mūsu pilsētā vēl ir saglabājušies grāfi…
Apķērīgais lasītājs droši vien jau saprata, ka kāzas nebija vienkāršas, bet gan starptautiskas. Pirms trim gadiem pilsētas, kas atrodas Ņevas krastā, jaunā iedzīvotāja bija atbraukusi paciemoties pie vecmāmiņas Jadvigas uz sādžu Zareki. Un notika tā, ka viņai iepatikās Indras jaunietis Ivars. Bet abi nesteidzās, dažus gadus draudzējās, pa to laiku pilsētniece absolvēja Sanktpēterburgas dzelzceļu universitāti. Saderināšanās laikā līgava izteica ultimātu — dzīvot tur, kur ir darbs. Tā Latvija atkal zaudēja vienu čaklu puisi, bet pareizāk — veselu ģimeni. Žēl, kauns, bet ko lai dara… Par jaunlaulāto uzmanības veltīšanu mūsu avīzei, arī es novēlēju Utenkovu ģimenei laimi, mīlestību un sapratni.
Tā gribu nodzīvot līdz tiem laikiem, kad Latvija kļūs jaunatnei pievilcīga valsts, bez kā valstij nevar būt nākotnes. Ciemos jau ir labi, bet mājās vēl labāk.
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru