Labdien, cienījamie “Ezerzemes” veidotāji!
Mani sauc Vilhelmīne Briede, esmu no Lim- bažiem. Nu jau vairākus gadus esmu pensionāre, dzīvoju mājās un kopju savu 98 gadus veco māmuļu. Uz Dagdu tagad braucu vien apmeklēt tuvinieku kapus, bet šogad to izdarīt nevarēju. Mūsu ģimeni kapusvētkos pārstāvēja brālis un divas māsas. Viņi man pastāstīja par redzēto, savām izjūtām un lūdza uzrakstīt “Ezerzemei” kādu labu vārdu.
Mūsu paldies — Mārim Šeļegovičam
Dagdas novada Zeļļos bija gadskārtējie kapusvētki, taču no iepriekšējiem šie atšķīrās ar to, ka kapsēta bija īpaši saposta: zālīte nopļauta visā teritorijā, kapsētā uzstādīts jauns centrālais krusts, kapsētas stūros — galdiņi, kas nepieciešami kapu- svētku ceremonijā, aizlūdzot par mirušajiem. Šķiet, rūpīgas rokas pieskārušās arī tām kapavie- tām, kuras tuvinieki vairs neapmeklē…
Dodoties uz kapusvētkiem, ar bažām atcerē- jāmies pērnā gada notikumus, kad priesterim nācās stāvēt pie aizslēgtās kapličas durvīm… Tieši tāpēc šogad kontrasts bija jo vairāk izjūtams. Un par šīm pozitīvajām izmaiņām lielu jo lielu paldies ir pelnījis Zeļļu iedzīvotājs Māris Šeļegovičs, jauns cilvēks, kurš uzņēmies rūpes par šo nelielo kapsētu. Paldies Mārim un viņa ģimenei! Lai svētība viņu darbam, kopjot arī pašu māju un laukus!
Geku ģimene (Rīgā, Bauskā, Limbažos)
0 komentāru