Daba, it kā lūdzot piedošanu par lietus samērcēto jūlija muzikālo pasākumu, šoreiz Indrai dāvāja lielisku sestdienu, labāku pat nevar vēlēties — saulaina, bet ne karsta. Tā ka pavāriem, kuri virs katliem pie ugunskuriem būra savus brīnumievārījumus, izmantojot vairākus noslēpumus, strādāt bija ērti. Runāja, ka koka karotes ar lipīgo gardumu šeit sakrustoja trīspadsmit pavāres no Jaunatnes ielas, bet degustācijai bija piedāvāti tieši divi desmiti litru visiespējamākā ievārījuma. Vārdu sakot, izēšanās, nevis degustācija. Pats redzēju veselu klēpi baltmaizes un visdažādāko pankūku — vairāk par tūkstoti! Un tas vēl nav viss — klāt vēl lauku sieri. Saldummīļiem nu gan izēšanās svētki!..
Atklātā estrāde virs ūdens radīja idilli. Kā dzīva dekorācija pa ūdens virsmu peldēja gulbju ģimene. Seši pelēki mazuļi… Būtu mums tāda demogrāfija!
Koncerts tika atklāts efektīvi: Johana Sebastiana Baha skaņdarbu izpildīja Londonas jauniešu simfoniskā orķestra čellists Artjoms Romanovs, kura senčiem ir vistiešākais sakars ar Rožu un mūzu staciju. Mazliet vēlāk Londonas konservatorijas absolvents atzinās man, ka viņš pirmo reizi dzīvē uzstājās provincē, tāpēc arī uztraucās: “Skaņu reži- sori — malači, bet publika tik atsaucīga, it kā konservatoriju apmeklētu regulāri.”
Vietējais sieviešu vokālais ansamblis “Rēvija” arī izpelnījās grandiozus aplausus, vēl jo vairāk — “zāle” bija pilna: skatītāji piepildīja visu dabīgo parka amfiteātri virs dīķa. Tālāk — Jaunatnes ielas kuli- nāru, kuri sagatavoja arī muzikālo pārsteigumu, prezentācija. Firmas priekšautu sakarsušās pavāres visas tautas klātbūtnē pasniedza galvenajai svētku pavārei Ērikai Gabrusānei, bet saldo stafeti nodeva Miera ielas pārstāvjiem, kuriem, izlozējot veiksmīgo lozi, tieši pēc gada visu cilvēku priekšā būs jāvāra ievārījumu un jācienā klātesošos.
Starp citu, viņiem nebija nepilnību. To es saku par aktieriem, dziedošajiem un dejojošajiem. Daudzi šeit jau sen pierakstījušies, un katrs kolektīvs, cienot skatītājus, atveda jaunus priekšnesumus. Nebeidzu brīnīties par Svariņu “LORETu”, kas arī šoreiz izsauca publikas sajūsmu. Labi bija arī dueti no Kalniešiem un Piedrujas. Bet vokālos an-sambļus es saskaitīju tieši septiņus — Izvaltas, Kombuļu, Robežnieku, Kalniešu, divi Piedrujas un, protams, Indras. Spilgtos svētkus noslēdza apvienotais Indras, Piedrujas un Robežnieku pagasta koris. Lūdzu piedošanu, cienījamais lasītāj, gandrīz aizmirsu pašu galveno. Bez čellista bija arī vēl viena programmas “nagla” — Indras dejotāji seniori. Vienpadsmit pāri, kuriem zināmu iemeslu dēļ pietrūka vīriešu dzimtes pārstāvju, sākumā izpildīja visiem iemīļoto “padespaņu”, bet vēlāk “tustepu”. Jā, jā, to pašu deju, ko visiem zināmais kino varonis artilērists Jaška sauca par “Tajā stepē”. Sanāca ne sliktāk kā filmā “Kāzas Maļinovkā”. Ai, Garpina Dormidontov- na, tālu vēl jums līdz Indras dāmu plastikai! Otrais redakcijas apsveikums horeogrāfei Ilonai Kangizerei!
Pēc koncerta, kā jau tas pienākas, viesmīlīgie saimnieki aicināja aktierus uz banketa zāli. Bet dejas Tautas namā turpinājās līdz rītausmai. Izbaudi, tauta, vasaras pēdējās dieniņas!
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru