Iesvētīts Mindauga pieminekļa pamatakmens
Jūlijā Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis Aglonā celebrēja Sv. Misi, veltītu lietuviešu ķēniņa Mindauga un ķēniņienes Martas kronēšanas gadadienai.
Pēc dievkalpojuma tika iesvētīts karaļpāra topošā pieminekļa pamatakmens bazilikas sakrālajā laukumā. Šajos pasākumos piedalījās daudzi ticīgie, garīdzniecības un laicīgās varas pārstāvji ne vien no Latvijas, bet arī no kaimiņzemes Lietuvas.
Mindaugs par Lietuvas valdnieku kļuva ap 1230. gadu, bet 1251. gadā pieņēma kristietību. Zināma sena leģenda, ka Mindauga sieva karaliene Marta bijusi Madalānu pilskunga meita. Šī versija pastiprina iespēju, ka Mindaugs bija izvēlējies Latgali par savu rezidenci, ka apglabāts tieši Aglonā. Pastāv arī tradicionāls pieņēmums, ka viņa mirstīgās atliekas atrodas pakalnā pie Aglonas vecajiem kapiem, kas balstīts uz poļu – lietuviešu vēsturnieka Teodora Narbuta pētījumiem. Arī citi Lietuvas vēsturnieki min kā vienu no divām iespējamām vietām Aglonu, kur Mindaugs kopā ar viņa diviem dēliem — Rukli un Rupeiķi — tika noslepkavots un 1263. gada septembrī šeit apbedīts.
Iemūžināta grāfa Leona Plātera piemiņa
Jūnijā Daugavpils cietoksnī, klātesot Latvijas valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Polijas prezidentam Broņislavam Komarovskim, svinīgi atklāta piemiņas plāksne grāfam Leonam Broelam – Plāteram. Šajā dienā apritēja tieši 150 gadi kopš Dinaburgas cietoksnī kā vienam no poļu sacelšanās (1863. gada janvāris — 1864. gada rudens) vadītājiem tika izpildīts nāvessods nošaujot.
Karstasinīgais Kazanovas muižas īpašnieks 1863. gada 13. aprīlī kopā ar pieciem palīgiem devās riskantā uzdevumā. 6 km no Kreslovkas (Krāslavas) dumpinieki uzbruka pajūgiem, kas veda valsts ieročus no Dinaburgas uz Drisu. Sagrābtos ieročus bija plānots nodot nemierniekiem, taču tas viņiem neizdevās. Pēc uzsāktās pakaļdzīšanās L. Plāters tika sagūstīts dzīvs un nosūtīts uz Dinaburgas cietoksni. Daudzi līdzgaitnieki nozuda, aizmuka uz ārzemēm, daži sadursmēs tika nonāvēti, citus nodeva kara tiesai. Arī Leona brāļus Jevģeniju un Mihailu arestēja, bet, tā kā viņi neizrādīja aktīvu pretošanos pastāvošajai varai, viņus attaisnoja. Jāpiebilst, ka abi brāļi apbedīti Krāslavas baznīcas kriptā — Plāteru dzimtas kapenēs. Savukārt grāfam Leonam tika piespriests nāvessods nošaujot, un viņa pēdējā atdusas vieta nav zināma.
Kaut gan poļu dumpis beidzās ar nemiernieku sakāvi, par vienu no darbības galvenajām figūrām Daugavpils un Krāslavas apkaimē grāfu L. Plāteru tika rakstīts vēstures mācību grāmatās. 1923. gadā Daugavpils katoļu kapos uzstādīta simboliska granīta plāksne ar uzrakstu: “Grāfam Leonam Broelam – Plāteram, poļu sacelšanās organizatoram.” Netālu no bijušās Kazanovas muižas, šosejas Krāslava – Aglona ceļmalā atjaunots “Mātes krusts”, kur mēdz apstāties un savās lūgšanās pieminēt nemierpilno grāfu svētceļnieki. Tagad arī Daugavpils cietoksnī iemūžināta šī poļu dumpja dalībnieka piemiņa.
Genovefa KALVIŠA
0 komentāru