21. jūlijā tika svinēti vēl vieni Krāslavas sv. Ludvika katoļu draudzes atlaidu svētki, šoreiz par godu sv. Vincentam de Polam.
Sv. Vincents dzimis 1581. gada 24. aprīlī Dienvidfrancijā nabadzīgā zemnieku ģimenē. Pildot tēva vēlēšanos, Vincents sekmīgi studē Tulūzas akadēmijā un jau 19 gadu vecumā kļūst par priesteri, vēlāk iegūst bakalaura un licenciāta grādu. Izgājis cauri neskaitāmām dvēseles krīzēm un ticības šaubām, iepazinies ar zemnieku un lauku iedzīvotāju garīgo un laicīgo nabadzību, kas viņu dziļi iespaido, priesteris uzsāk savu misionāro darbību.
Viņš dibina vairākas karitatīvas apvienības, konferences un kongregācijas. Tās rūpējas par visiem tiem, kuri ir nonākuši garīgā un laicīgā nabadzībā, padziļinot viņos garīgumu un dedzību.
Katoliskajā pasaulē labi pazīstamas Vincenta dibinātās trīs institūcijas — misiju priesteri, žēlsirdīgās māsas un karitatīvās laju grupas. Vergi, nabagi, bāreņi, bezpajumtnieki, slimie — viņi visi tiek uzņemti jaunatvērtajās slimnīcās, nabagmājās, patversmēs, speciāli ierīkotajās nervu slimnieku aprūpes iestādēs, kur dzīves pabērni caur līdzcilvēku rokām un sirdīm bauda dievišķo palīdzību. Kad Vincents 1660. gada 27. septembrī mirst, viņš atstāj Francijas baznīcai jau labi sagatavotus un karitatīvu ideju apgarotus vadītājus. Līdz mūsdienām visās pasaules malās darbojas sv. Vincenta misijas priesteri, žēlsirdīgās māsas un dažādas karitatīvās konferences, kas savā darbībā vadās no kustības dibinātāja tuvākmīlestības idejām.
Kāpēc tieši Krāslavā tiek godināts šis Francijas svētais? Iemesls ir nozīmīgs: no 1755. līdz 1844. gadam Krāslavas draudzes pastorālo un garīgo dzīvi vadīja sv. Vincenta dibinātā misionāru ordeņa priesteri, bet no 1789. līdz 1864. gadam šeit darbojās arī viņa izveidotās sieviešu kongregācijas žēlsirdības māsas. No 1775. līdz 1843. gadam Krāslavā kalpoja 9 – 10 misijas priesteri.
Misionāru tēvu vadībā tika veikti pašreizējās mūra baznīcas, klostera un garīgā semināra ēkas celtniecības un iekārtošanas darbi. 88 gadu laikā misijas priesteri aprūpēja draudzi, apriņķa skolu, garīgo semināru, izaudzināja 253 jaunus garīdzniekus.
Minēšu tikai dažu ievērojamāku misionāru – lācaristu vārdus (par lācaristiem misionārus sauca tāpēc, ka šīs kongregācijas galvenā mītne Parīzē bija nosaukta sv. Lācara vārdā).
Īpaši nozīmīgs ieguldījums 11 gadu kalpošanas laikā (1774. – 1785.) bijis enerģiskajam un darbīgajam misionāram Staņislavam Sļadovskim. Šī nenogurstošā draudzes prāvesta, klostera priekšnieka un semināra rektora vadībā, pārvarot daudzos sarežģījumus, tika pabeigta baznīcas, klostera un garīgā semināra ēkas būvniecība, iekšējā apdare un iekārtošana. 1777. gadā baznīca tika konsekrēta (iesvētīta) sv. Ludviga godam. 1775. gadā no Romas uz Krāslavu tika atvestas sv. mocekļa Donata relikvijas. Tēvs Jāzeps Gaļķevičs (1835. – 1842.) pirmais no Krāslavas tika iecelts par Augšdinaburgas dekānu. Ar viņa gādību 1838. gadā blakus baznīcai tika uzcelts zvanu tornis, kā arī atjaunots misiju krusts, baznīcas laukums apstādīts ar papelēm, kas šeit auga 165 gadus.
Lācaristu tēvs Jānis Jāzeps Jaloveckis, pēdējais Krāslavas garīgā semināra rektors, ir tas Dieva druvas strādnieks, kura vārds visā Krāslavas draudzes vēsturē ir visilgāk ar to saistīts — veselus 46 gadus!
No 1850. gada līdz mūža beigām 1885. gadā viņš kalpoja kā Krāslavas draudzes prāvests un Augšdaugavpils dekāns. Par dāsno devumu Baznīcas labā liecina viņam piešķirtais Moģiļevas goda kanoniķa nosaukums, kā arī divi citi cieņas un atzinības simboli — krūšu Zelta krusts ar Zelta ķēdi (piešķīris cars Nikolajs I 1854. g.) un sv. Staņislava III šķiras ordenis (piešķīris cars Aleksandrs II 1858. g.).
Misionāra portretu ar abām goda zīmēm, ko ap 1882. gadu gleznojis Pēterpils mākslinieks A. Horavskis, arī tagad varam apskatīt baznīcas sakristijā. Līdz karam portrets atradās baznīcā, navā blakus Trīsvienības altārim.
Priesteris J. J. Jaloveckis ļoti daudz darījis Krāslavas draudzes labā. Kā pateicība par paveikto Jalovecka vārdā nosaukta viena no Krāslavas ielām. Misionārs apbedīts Krāslavas centrālajā kapsētā.
Sv. Vincenta žēlsirdības māsas Krāslavā darbojās 75 gadus: izveidoja vienīgo sieviešu klosteri Latgalē rekatolizācijas laikmetā, uzturēja pansiju, kur izglītoja zemnieku un muižnieku meitenes, slimnīcā un nabagmājā aprūpēja slimos un trūkumcietējus. Žēlsirdības māsu tuvākmīlestības darbu kopš 1998. gada turpina Krāslavas draudzē izveidotā “Caritas” grupa, iespēju robežās palīdzot likteņa pabērniem. Sv. Vincents ir šīs labdarības organizācijas aizbildnis. Baznīcā blakus viņa altārim atrodas ziedojumu lādīte trūkumcietējiem.
… Sv. Vincenta de Pola svinību dievkalpojumus 21. jūlijā Krāslavas baznīcā vadīja priesteri Eduards Voroņeckis un Marians Daļeckis. Sprediķos garīdznieki iepazīstināja klātesošos ar sv. Vincenta dzīves gājumu un aicināja smelties tuvākmīlestību no viņa ideju krājuma. Pats pieredzējis daudz ciešanu, Vincents de Pols Kristus vārdā spēja uzupurēties citu cietēju labā. Svētā misionāra dzīve bija viena nepārtraukta labdarība, organizētas palīdzības sniegšanas paraugs.
Krāslavas draudzes svētkos ar nelielu garīgo dziesmu koncertu dievkalpojumu starplaikā uzstājās ciemiņi no Ogres — senioru koris “Atvasara”.
Genovefa KALVIŠA
0 komentāru