Daudzi vecāko klašu skolēni vasarā strādā. Tā vienmēr ir bijis. Pats esmu strādājis gan pēc 8, gan pēc 9.klases. Tirdzniecības bāzē par krāvēju. Viegli nebija, bet arī problēmas neradās. Toties kāds apbalvojums — 130 rublīši mēnesī! Joprojām atceros to dienu, kad saņēmu savu pirmo algu… Man bija 16 gadi.
Tagad ir citi laiki. Tomēr jaunieši strādā! Labiekārtošanā, celtniecībā, zemnieku saimniecībās…
Uzreiz lūdzu piedošanu lasītājam, ka nesaukšu ne īstos vārdus, ne konkrētas saimniecības… Tāpēc, ka negribu darīt ļaunu mana stāsta varonim, apvainot labus un godīgus ļaudis konkrētajā pagastā. Tomēr… Ļoti negribētos, lai šis atgadījums pārvērstos ikdienišķā notikumā, kam pat neviens vairs nepievērš uzmanību…
Par tikšanos mēs vienojāmies telefoniski. Viņš atnāca tieši norunātajā laikā. Kārns 16 -gadīgs pusaudzis ar lielām, zemnieciskām, nostrādātām rokām… Nobijies un neaizsargāts… Mēs iepazināmies, un viņš iesāka savu stāstu — detalizētu, sīki izklāstītu un sarežģītu…
Jānis (tā viņu nosauksim) vasarā strādā jau trešo gadu. Iepriekšējos divos gados — krāva skābbarību. Darbs ļoti patika: “Visu laiku kustībā!” Viņa darba diena, kā jau laukos, ilga no plkst. 7.00 rītā līdz 19.00 vakarā… Reizēm darbs sākās vēlāk, reizēm — arī beidzās vēlāk. Protams, ar pārtraukumiem. Pusdienās baroja. Mēnesī sanāca nopelnīt 200 latus. Šogad Jānim “iedalīja” ganīt teliņus. Ganāmpulkā 78 teles, vēlāk atveda vēl vienu… Kādā dienā, kad Jānis bija veicis visus savus rīta pienākumus un devies mājup, ieskanējās telefona zvans… Gadu vecā telīte, kura nolēma, ka visgaršīgākā zāle ir zem mucas ar ūdeni, iebāza galvu piekabes dīselē… Atpakaļ dabūt gotiņa to vairs nevarēja. Saimnieks uz to reaģēja ar sapratni — paredzēt to nebija iespējams, ganībās, kas ierobežotas ar elektrisko ganu, pastāvīga Jāņa klātbūtne nebija obligāta. Nepagāja ne nedēļa, kā nākamā nelaime klāt — kāds bija nobaidījis telēnus, tie salauza iežogojumu un aizbēga katrs uz savu pusi. Vākt tos nācās pa visu apkaimi… Šajā reizē saimnieks bija strikts — Jānis netiek galā ar darbu. Darba dienas beigās darba devējs paziņoja savam strādniekam, ka lauž… (piedodiet, gribēju uzrakstīt līgumu, bet līgumu, kā izrādījās vēlāk, Jānis nav parakstījis). Saimnieks paziņoja, ka Jānis viņam vairs nav vajadzīgs. Tam sekoja aprēķins par nostrādāto laiku — 3 nedēļas. Domājat, ka nauda? Nē. Par savu darbu pusaudzis saņēma 5 kg smagu maisu ar konfektēm… Tas nozīmē, ka, veicot pieauguša cilvēka darbu, Jānis par darba nedēļu saņēma 1 kilogramu un 600 gramu konfekšu… Paskaidrojumi? Bet kādi var būt paskaidrojumi, ja līgumu neviens nav redzējis?
Es jautāju Jānim, kādas konfektes tur bija? Viņš atbildēja, ka karameles, “gotiņas”, arī šokolādes konfekšu esot bijis daudz…
Jāsaka, ka jaunais cilvēks cerēja darba dienā pelnīt Ls 5 -7,50.
Es nezināju, kā komentēt stāstījumu. Man pietrūka juridisku zināšanu, bet galvenais — nepietika literāru vārdu. Mēs atvadījāmies, sarunājām, ka uzturēsim sakarus…
Atnākot uz redakciju, es, pirmkārt, atvēru “Darba likumu” un sāku meklēt visu, kas ir saistīts ar darba attiecībām starp darba devēju un nepilngadīgu strādnieku. Atradu!
Otrkārt, bērni (pēc likuma bērns ir no 13-15 gadiem, līdz 13 gadiem bērns var strādāt tikai ar vecāku rakstisku atļauju. Darbu uzskaitījums, kas nav pieļaujams 13-15 gadīgiem bērniem, Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.206; darbu uzskaitījums, kas ir pieļaujams 13-15 gadīgiem bērniem, Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.10 ) — atcerieties, Jānis sāka strādāt 14 gados(!), — drīkst strādāt ne vairāk kā 4 stundas dienā (ne vairāk kā 20 stundas nedēļā!), pusaudži (no 15-18 gadiem) ne vairāk kā 7 stundas dienā (35 stundas nedēļā!). Bērnu un pusaudžu darba nedēļa — 5 dienas! Divas brīvas dienas nedēļā ir obligātas! Pusdienu pārtraukums ir obligāts! Aizliegts pusaudžiem veikt darbu, kas saistīts ar pastāvīgu smaguma nēsāšanu, ja tā svars pārsniedz 10 kg (zēniem) un 4 kg (meitenēm).
Turklāt pirms līguma slēgšanas darba devējam ir pienākums informēt vienu no bērna vecākiem vai aizbildņiem par darba raksturu, riskiem, kas saistīti ar darba izpildi, par tehnikas drošības noteikumiem utt.
Tagad par samaksu. Ja pusaudzis strādā piecas darba dienas nedēļā un viņa darba nedēļa sastāv no 35 darba stundām, tad viņa samaksa par darbu nevar būt mazāka par minimālo darba lagu, ko noteicis MK, — Ls 200 mēnesī!
Bet likums “Par bērna tiesību aizsardzību” garantē aizsardzību bērniem (līdz 18 gadiem!) no ekonomiskās ekspluatācijas, no darba bīstamos apstākļos, kā arī apstākļos, kas var radīt draudus viņa veselībai, fiziskai, psihiskai vai garīgai attīstībai, no darba naktī, vai arī tā, kas traucē viņa izglītībai.
Nākamā informācija, esmu pārliecināts, būs daudziem noderīga.
Dažāda profila speciālisti palīdzēs bērniem un pusaudžiem atrisināt radušos problēmu, atbalstīs un dos padomu, kā rīkoties vienā vai otrā situācijā.
Bet arī tas nav galvenais. Galvenais, lai bērni un pusaudži zinātu, ka daudz kas ir atkarīgs tieši no viņiem pašiem. Atceroties savas tiesības, nevajag aizmirst par saviem pienākumiem. Bet ja savus pienākumus tu godam pildi, tad droši vari cerēt uz valsts palīdzību tavu tiesību aizsardzībā.
Jāņa stāsts nav beidzies. Konsultācijas Darba inspekcijā un Valsts BTA inspekcijā izrādījās ļoti noderīgas.
Nedrīkst pieļaut, lai līdzīga situācija kaut kur atkārtotos!
Tagad Jānis meklē jaunu darba vietu līdz vasaras beigām. Septembrī viņš cer uzsākt mācības Višķu lauksaimniecības tehnikumā, specialitātē – lauksaimniecības tehnikas mehāniķis. Gribu, lai Jānis atrod darbu. Un lai jaunais darba devējs ir solīds un atbildīgs. Vārdu sakot — cilvēks uz goda.
Andrejs JAKUBOVSKIS
…… Pirmkārt, tieši līgums par uzņemšanu darbā, kurā tiek raksturots darbs, samaksa, darba laiks, kā arī abu pušu tiesības un pienākumi, ir pamatojums tiesiskām attiecībām starp darba devēju un strādnieku, pusaudža strādnieka tiesiskās un sociālās aizsardzības garantija.
…… Paziņoju — Bērnu Tiesību Aizsardzības inspekcijas uzticības tālrunis: 116111. Uzticības tālruņa darba laiks: darba dienās no 8.00 līdz 23.00, sestdienās no 8.00 līdz 22.00, svētdien no 10.00 līdz 22.00.
0 komentāru