Nodeva…
Nodevējs… Ar šādiem cilvēkiem droši vien katrs no mums kādreiz ir saticies… Tie ir cilvēki, kas vēl no bērnības turpina sūdzēties… Jebkurā ga- dījumā — nekrietni.
Pūrinieks/ līgavas izpircējs
I. pagastā un tā apkārtnē no rīta līdz vēlam vakaram ir dzirdamas mehāniskā zāģa spalgās skaņas. Jautāju lauku izpildkomitejas priekšsēdētājam B.F.: kuras organizācijas pārstāvis ir vaiga sviedros strādājošais cilvēks?
Izrādījās, ka pēc paša iniciatīvas tas ir B. S., kurš dzīvo tajā pašā pagastā T. ielā. Maskējoties ar invaliditāti, viņš nekur nestrādā, bet nodarbojas ar blakusdarbiem. Par kubikmetra malkas sazāģēšanu viņš prasa samaksu — 90 kapeikas, bet to liek sev kabatā. Un kāpēc tādus nesauc pie atbildības?
I. I.
Redakcijas piebilde:
Kad tika lasīts laikraksts, mēs uzzinājām, ka izpildkomitejas finanšu daļa B. S. sauca pie atbildības. Viņam tika sastādīts rēķins nodokļu nomaksai.
Izlasīja I.I. savu rakstu un mierīgi aizgāja gulēt, izjūtot izpildīta pienākuma apziņu. Invalīds B. S. samaksāja nodokli. 90 kapeikas par vienu kubikmetru… Bet kopš 1961. gada reformas cenas visiem pamatproduktiem paaugstinājās… Cenu paaugstināšanās noveda pat līdz nemieriem… Invaliditātes pensija nebija liela… Invalīda vēlēšanās nopelnīt vēl mazliet klāt pie pensijas izsauca I. I. tik lielu skaudību, kas tika izšņākta, lūk, šādā dusmīgā literārā darbā…
Kāpēc mani interesē sīkumi? Kāpēc mani neinteresē svarīgākas ziņas, kas tika publicēts 1963.gada laikrakstos? Tāpēc, ka šajos plašajos materiālos, kas stāsta par darba pirmrindniekiem, partijas dzīvi, aktīvo ateistisko darbību — nav patiesās dzīves, gadsimta gaisotnes… Tie ir oficiāli, pārsātināti ar ideoloģiju. Kā teica Gēte: “Dievs sīkumos, nelabais detaļās”… Bet lasītāju vēstulēs var saskatīt to gadu, tās atmosfēras, tās dzīves atspoguļojumu.
Andrejs JAKUBOVSKIS
0 komentāru