Otrā diena
Tikšanās otrā darba diena beidzās vakarpusē un visiem dalībniekiem tika piedāvāts iet uz Kārdifas līča piekrasti. Pirmais objekts, ko mēs pamanījām — koncertzāle “Mileniums”, tik milzīga, ka pilnībā to nofotografēt vienkārši nav iespējams. Bet blakus ir izvietota parlamenta ēka… Pareizāk sakot, Velsas Nacionālā asambleja…
Brīvības un neatkarības simbols, t.i., nosacītas brīvības un nosacītas neatkarības… Kaut gan šeit neiztikt bez ekskursa vēsturē… Pašpārvaldes tiesības Velsai tika piešķirtas tikai 1997.gadā, kad referendumā lielākā daļa hercogistes (bet Velsa oficiāli tiek uzskatīta par hercogisti) iedzīvotāju izteica vēlēšanos veidot asambleju… Pirmo reizi kopš 11.gadsimta velsieši ieguva tiesības uz nosacītu neatkarību… Nosacītu… Asamblejai ir tiesības pieņemt labojumus likumiem, ko pieņem Lielbritānijas Parlaments, precizējumus un papildinājumus… Bet mainīt nodokļu lielumu, iekšējo politiku un militāros jautājumus — Viņa augstības Londonā deputātu privilēģija… Asamblejas ēka tika atvērta, pašai karalienei piedaloties, 2006.gada 1.martā. Svētā Dāvida – Velsas aizstāvja – dienā … Ēka – arhitektūras šedevrs! Sāksim ar to, ka apkurei un citām saimniecības vajadzībām tiek izmantots tikai lietus ūdens, kas tiek savākts lielā traukā, kas savukārt atrodas zem ēkas. Velsiešu parlaments tiek apgaismots pārsvarā ar saules gaismu — stikla sienas, bet uz jumta izvietota vesela spoguļu sistēma, kas burtiski pa pilītei vāc gaismu un novirza to uz sanāksmju zāli…
Asamblejā uzturas 60 deputāti. Pārstāvētas vairākas partijas – Velsas strādnieku (leiboristi), Velsas Partija (cīnās par neatkarību), konservatīvie, liberālie demokrāti. Asamblejas izpildkomiteja sastāv no 6 ministriem (valdība). Spīkera krēslam blakus – valsts simbols – sudraba zizlis… Dienvidu Velsas valdības dāvana (Austrālija).
Pēc parlamenta apmeklēšanas un tikšanos ar leiboristu partijas pārstāvi — pastaiga pa līci. Un pirmais aplūkojamais objekts — Norvēģijas baznīca.
Kādreiz Kārdifa bija viena no svarīgākajām “ogļu” ostām Lielbritānijā. 19.gadsimta vidū norvēģu jūrnieki uzbūvēja sev nelielu koka baznīciņu. Tagad tur atrodas mākslas galerija un suvenīru veikals. Netālu atrodas piemineklis Aivoram Novello, pie kura ir vērts uzkavēties…
Aivors Novello — viens no slavenākajiem britu aktieriem, scenāristiem, komponistiem, dziedātājiem… Jā… Šādi cilvēki ir liels retums. Lai arī ko iesāktu šis cilvēks — vienmēr viņu gaidīja panākumi, slava, atzīšana un … līdzjutējas… Viņš nofilmējās Hičkoka pirmajā filmā, viņš pats filmēja, uzvarēja muzikālajos festivālos, viņa mūzikli pulcēja skatītājus visā pasaulē… Ar viņu draudzējās Vinstons Čērčils, kurš kādreiz ir teicis: “Blakus šim jaunajam cilvēkam negribot kļūsti par džentlmeni un saproti, ka neesi spējīgs veikt zemisku rīcību.” 1944.gadā notika atgadījums, kas salauza “veiksminieka” Novello likteni…
Bija karš, Novello steidzās uz koncertu, kurā vajadzēja dziedāt ASV kareivjiem, kuri dosies uz fronti… Iebrauca uzpildes stacijā, iedeva talonu (benzīns kara laikā privātpersonām ierobežotā daudzumā tika pārdots, uzrādot speciālu talonu), uzpildes stacijas strādniece, protams, pazina savu elku un nolēma sniegt tam pakalpojumu – benzīnbakā ielēja par 5 litriem vairāk benzīna nekā pienācās pēc taloniem… Policists nolēma pārbaudīt slavenības mašīnu… Varbūt tas viss arī beigtos ar sodu… Bet, steidzoties uz koncertu, Aivars Novello veica savā dzīvē pirmo nepieklājīgo rīcību — piekukuļoja policistu, lai tas viņu ātrāk laistu prom… Jaunais likuma sargs saprata, ka skandāls ar slavenību būs viņa zvaigžņu stunda… Aktierim piesprieda 8 nedēļas cietuma… Draugi metās pēc palīdzības pie Čērčila, tas nolēma neiejaukties, kaut arī kurnēja, ka soda būtu bijis pilnīgi pietiekami… Vēstules no faniem uz cietumu plūda maisiem, Aivoru baroja labākie restorānu strādnieki, uzraugi izpildīja sava zvaigžņu ieslodzītā jebkuru vēlēšanos… Bet, pēc 4 nedēļām izejot brīvībā (cietums tika aizstāts ar mājas arestu), Aivors Novello līdz pat savai nāvei 1951.gadā nespēja atgūties no pazemojuma… Cita laikmeta cilvēks… Viņa vārdā tika nosaukta viena no prestižākajām muzikālajām prēmijām pasaulē…
Kārdifas līcis tagad ir ļoti populāra vieta. Restorāni, teātri, kabarē, kafejnīcas, veikali, tirdzniecības centri… Interesanta man šķita skulptūra pašā krastā… Rodas iespaids, ka visas trīs figūras nav savienotas savā starpā, bet apvienotas kopīgā stāvoklī — cerī- bās… Jauniete gaida savu izredzēto, jaunietis — darbu, kas radīsies, līdz ostā iebrauks kārtējais kravas kuģis, suns — saimnieku… Visi gaida…
Otrā vizītes diena virzījās uz noslēgumu. Priekšā vēl bija trešā diena un ekskursija pa Kārdifas vēsturisko centru.
Andrejs JAKUBOVSKIS
0 komentāru