Tie ir blakus… Attālums starp tiem ir 50 metri. Un 800 gadu… Rozitten pilsdrupas un Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs “Zeimuļs”…
Katrs, kurš kaut vienu reizi ir bijis Rēzeknē, pievērsa uzmanību tam, ka tā ir “vienas ielas” pilsēta… Viss pārējais — uz vienas ass savērti papildinājumi. Mūsdienīgas celtnes, īpaši pēdējā gadā veidotās, deva pilsētai eiropeisku ”skanējumu” un ietonēja Latgales kultūras galvaspilsētas individualitāti. Pareizāk sakot — attālināja…
Pastaiga pa pilsētu atstāj dažādas izjūtas… No vienas puses — senas ieliņas, kurās slēpjas senās Režicas, Rozittenas, Rēzeknes vēsture… No otras puses — gan šeit, gan tur pēkšņi parādās mūsdienu arhitektūras veidojumi. Pilsētas vēsturiskais centrs ir ļoti raibs… Tam visam klāt vēl ir pussagruvušas ietves, ieplaisājis ceļš… Palikusi tikai atmosfēra… Muļķīgi ticēt, ka tik lielu pilsētu kā Rēzekne var saglabāt neskartā veidā. No otras puses — ļoti gribētos. Jebkurā gadījumā man radās iespaids, ka pēckara periodā pilsētā tika būvētas nabadzīgas kastītes, kas kā neglītas protēzes ieauga šajā senatnīgajā un skaistajā uz septiņiem pakalniem veidotajā pilsētā!
Pilskalnā ir klusi. Tikai 68 pakāpieni, kas aizved mūs līdz kādreiz iespaidīgajam aizsardzības veidojumam. Palicis pavisam nedaudz. Bet arī šis mazumiņš iztēlē ātri vien ļauj ieraudzīt zaudēto. Interesanti, bet tieši šeit visbiežāk norunā satikšanos iemīlējušies cilvēki. Unikāla iespēja pacelties virs pilsētas pašā tās centrā un tajā pašā laikā būt klusā un maz apmeklētā vietā… Tālumā ir redzama katedrāle, bet no otras puses, kalna pakājē, “Zeimuļs”…
Šīs ēkas projektu veidoja, protams, ļoti talantīgi cilvēki. Radošo pakalpojumu centrs, bez šaubām, būs viens no galvenajiem Rēzeknes apskates objektiem, un ne tikai.
Uzmanības vērta ir arī radošo piedāvājumu daudzveidība, šeit ir absolūti viss — no trenažieru zāles līdz robottehnikas pulciņam… Šī mūsdienu arhitektūras brīnuma 4 stāvos ir izvietojušās 60 visdažādākās studijas, pulciņi, kolektīvi. Galvenais, lai būtu bērni, skolēni, jaunieši… Rēzeknē, kā arī daudzās citās Latvijas pilsētās, pēdējos 15 gados iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 16,5%… Tas ļoti jūtams pilsētas centrā… Kur ir tukšas un pamestas mājas, veikali u.t.t.
Ir vēl viena ēka, par ko gribētos stāstīt un rādīt — GORS…
Latgales vēstniecība… tā to nosauca… un pat atklāja… Bet… šim brīnumam (bez vismazākās ironijas) apkārt aktīvi notiek uzlabošana, atkritumu kaudzes, smiltis… Nofotografēt skaistu bildi tā arī neiz- devās… Bet pats centrs, veidots ar mērķi integrēt idejas, notikumus un piedāvājumus, būt par Latgales attīstības garīgo centru. Tas rada iespaidu ar savu varenību…
Lai arī kā būtu, varbūt tieši šie jauninājumi, šie projekti palīdzēs pārvarēt to negatīvismu, kurā mūsu valsts grimst jau vairākus gadus… Jo atgriežas taču mūsu “īri”. Pamazām, bet atgriežas…
“… jo kur dārgums jūsu, tur būs arī jūsu sirds…” (Matv. 6:21)
Bet kopumā — pilsēta dzīvo… Pat trokšņo… Un attīstās…
Andrejs JAKUBOVSKIS
0 komentāru