Ceru, ka neesat aizmirsuši, kurš Krāslavas novada pagasts kļuva par konkursa “Cildens mans novadiņš” laureātu. Varbūt arī neaizmirsāt, bet vai esat tur bijuši? Nē? Noteikti apciemojiet un aiciniet līdzi arī savus draugus, radus, paziņas! Nezināt kurp tieši doties? Ceru, šis raksts jums palīdzēs ieskicēt maršrutu un tad jau uz vietas varēs veikt korekcijas.
Piedrujas pagasts plešas Daugavas labajā krastā iepretī Baltkrievijas Drujas ciematam. No Krāslavas līdz Piedrujai ir tikai 25 km, no Rīgas gan būs ko braukt — 292 km. Bet labā automašīnā ar kondicionieriem un citu moderno aprīkojumu šos kilometrus pievarēsiet nemanot. Pagasta teritoriju šķērso valsts nozīmes autoceļš A6 Rīga-Daugavpils-Vitebska. Bet lielākās apdzīvotās vietas ir Piedruja, Aleksandrova un Lupandi.
Ieskats vēsturē
Novadpētnieki izzinājuši, ka Piedrujas apmetni 1618. gadā dibinā- jis kņazs Jans Sapjeha pie savas pils, kas viduslaikos piederējusi Polockas kņaziem. Apdzīvotā vieta attīstījusies kā amatnieku sloboda tajā vietā, kur krustojās senais Daugavas tirdzniecības ceļš ar sauszemes ceļu no Viļņas uz Pleskavu. 1906. gadā Piedrujā bijuši 137 dzīvojamie nami, 1017 iedzīvotāji, no tiem 706 ebreji. Pēc 1. Pasaules kara atradās pie Latvijas – Polijas robežas un tās iedzīvotāju skaits samazinājās. 1925. gadā Piedrujai piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, te darbojās kaļķu dedzinātava. 1935. gadā Piedrujā bija 329 iedzīvotāji, tajā skaitā 22% latviešu, 27% krievu, 6% poļu, 44% ebreju. Pēc 2. pasaules kara Piedrujā bija kolhoza “Sovetskaja Latvija” centrs, kur darbojās kokzāģētava, krejotava, vilnas kārstuve un mehāniskā darbnīca.
Kurp doties?
Laikam jau Latgale tūristiem visupirms asociējas ar neskaitāmajiem un daudzveidīgajiem ūdens baseiniem. Esot Piedrujā, vērts doties pie mūsu Likteņupes Daugavas, kuras krasti ir brīnišķīga apskates un atpūtas vieta. Te pavisam viegli var saskatīt kaimiņzemi un varbūt pat nonākt pie kāda secinājuma. Skats uz Drujas un Piedrujas baznīcām šodien būs atšķirīgs no tā, kas attēlots Napoleona Ordas zīmējumā, bet kurš gan nezina teicienu — viss plūst, viss mainās.
Piedrujā, Daugavas krastā apskatāma piemiņas zīme ar senajiem Daugavas nosaukumiem septiņās valodās: igauņu, somu, krievu, poļu, līvu, latviešu. Gribat ko ļoti mūsdienīgu? Varbūt aplūkot monitoringa staciju?
Lieliska atpūtas vieta gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem ir parks Pie- drujā. Garīgumā audzinātiem ļaudīm, un ne tikai viņiem, vērts apska- tīt Sv. Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas Romas katoļu baznīcu. Vēsturiski Piedrujas pirmā baznīca bija koka ēka, celta 1632. gadā. To cēlis Lietuvas valsts kanclers kņazs Leons Sapieha. Šī baznīca nodega, taču 1774. gadā tika uzcelta tagadējā mūra baznīca, kas ir baroka arhitektūras piemineklis un apjozts ar savdabīgu mūra žogu un vārtiem. Divos baznīcas torņos ievietoti trīs zvani, no kuriem viens ir vecākais Latgalē (1641.g.).
Savukārt Piedrujas pareizticīgo Nikolaja baznīca ir būvēta 1885.gadā, kad vecā koka baznīca vairs nespēja apkalpot visus pareizticīgos. Celtne ietver Krievijas Vladimirskas un Vizantijas arhitektūras stilus un ir viena no skaistākajam baznīcām Latgalē. Nevajadzētu apstāties tikai pie baznīcām, kopš nesena laika Piedrujā darbojas vietējas nozīmes muzejs, kurā var apskatīt dažādas izstādes un eksponātus, kā arī palūgt gidu par tiem izstāstīt sīkāk. Pēdējos gados arvien biežāk slavas laurus plūc Piedrujas rokdarbnieces un noteikti vērts apskatīt rokdarbu izstādes Piedrujas Saietu namā.
2002. gadā tika atvērts Piedrujas robežpunkts, kas uzbūvēts pēc Eiropas standartiem. Interesanti, vai bez priekšā teikšanas ar acīm varēsiet sameklēt robežsargu mītni Daugavas pretējā krastā?
Laiku pa laikam laikraksta “Ezerzeme” slejās izskan arī viesnīcas “Piedruja” vārds, kurā atpūšas tūristi, kurus vilina Daugava un tās apkaime. Starp citu, tieši te ir iespēja izbaudīt pāris dienu ekskursiju uz plostiem gar Latvijas un Baltkrievijas ūdens robežu.
Ja nu iepriekš sacītais nešķiet vilinošs, jo ļoti gribas baudīt atpūtu pie ezera, tad Piedrujas iedzīvotāji zinās paradīt ceļu uz pašu tūristu iecienītu ezeru Koloda. Starp citu, Piedruja visskaistākā ir tieši vasaras plaukumā. Tas varbūt subjektīvs redzējums, tomēr tāds tas ir.
Izmantoti vietējā muzeja materiāli
0 komentāru