To paredz Saeimas ceturtdien, 13.jūnijā, kā steidzami galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā.
Darba devējam Dziesmu un deju svētku dalībniekam, pamatojoties uz viņa iesniegumu, diena pēc svētku noslēguma — 8. jūlijs — jānosaka par brīvdienu. Darbiniekam līdz šī gada 15. jūlijam darba ņēmējam būs jāuzrāda Latvijas Nacionālā kultūras centra izsniegta svētku dalībnieka identifikācijas karte.
Savukārt darba devējs būs tiesīgs prasīt, lai darbinieks, kurš bijis Dziesmu un deju svētku dalībnieks un izmantojis šo apmaksāto brīvdienu, nenostrādātās darba stundas nostrādā citā laikā tā paša mēneša ietvaros, bet summētā darba laika nodarbinātajiem — pārskata perioda ietvaros. Šis darbs netiks uzskatīts par virsstundu darbu.
Vienlaikus par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti bija vienisprātis, ka vēl rūpīgi jāstrādā pie regulējuma, kā pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma nodrošināt brīvdienu ikvienam, lai visi varētu pilnvērtīgi piedalīties noslēguma koncertā. Tādēļ komisijas deputāti vienojās uzdot Ministru kabinetam līdz 2013. gada 31. decembrim iesniegt Saeimā likumprojektu, kas paredzētu risinājumu brīvdienas (svētku dienas) piešķiršanai saistībā ar Dziesmu un deju svētku noslēgumu.
Vispārējie Latviešu Dziesmu un deju svētki, kuros šogad paredzēti vairāk nekā 40000 dalībnieku, tradicionāli noslēdzas ar plašu svētku dalībnieku un skatītāju sadziedāšanos. Sadziedāšanās pasākums, kas ilgst līdz rītam, ļauj gan noslēguma koncerta un sadziedāšanās skatītājiem, gan svētku dalībniekiem pakāpeniski atstāt Mežaparka lielo estrādi un dalībnieku transportam pakāpeniski izbraukt no Rīgas pilsētas, informē likumprojekta autori.
0 komentāru