8. jūnijā folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi no visas Latgales Līvānos atklāja XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku ieskaņas pasākumu ciklu, kurā Dagdas novadu pārstāvēja Dagdas folkloras kopa “Olūteņi” un Ezernieku folkloras kopa “Akmineica”, informēja Dagdas novada Folkloras centra vadītāja Inta Viļuma.
Dziesmu un deju svētku ielīgošanā Latvijas novados — 8. jūnijā Līvānos, 15. jūnijā Ventspilī un 21. jūnijā Staļģenē un Turaidā — piedalīsies novadu folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi, ielīgojot vasaras saulgriežus un atgādinot par Dziesmu un deju svētku vadmotīvu “Gaisma līgo Latvijā”. Vienlaikus tautas lietišķās mākslas meistari izstādēs rādīs katram novadam raksturīgās segas.
Svētku ielīgošana sākās 8. jūnijā Līvānos, Latgales Mākslas un amatniecības centrā, kur 51 folkloras kolektīvs rādīja lauku darbus, kas jāzina ikvienam, gatavojoties līgošanai. Notika lielais svētku gājiens, koncerti, amatu darbnīcas, keramikas cepļa izņemšana, kā arī tika atklāta krāšņa novada segu izstāde. Festivāls noslēdzās Daugavmalā pie Latgales mākslas un amatniecības centra ar visas tautas sadancošanos.
Darbības vienlaicīgi norisinājās trijās zonās. Visas norises tika piepildītas ar latviešu sētai raksturīgo skanisko ainavu, kuru veidoja burdona dziedāšana, apdziedāšanas dziesmas, gadskārtu ieražu balsis, darba un sadzīves dziesmas. Skanisko vidi papildināja arī tautas mūzikas instrumenti — kokles, sta-bules, vijoles, ermoņikas u.c., kā arī rotaļas un latgaliešu danči ar publikas iesaistīšanu.
Pasākumā Dagdas novadu pārstāvēja divi kolektīvi — Dagdas folkloras kopa “Olūteņi” un Ezernieku folkloras kopa “Akmiņeica”. Siera siešana un alus darīšana tradicionāli saistās ar Vasaras saulgriežiem. 3. zonā — Latgolys kukņa — darbojās folkloras kopa ”Olūteņi”, kura rādīja novada siera siešanas tradīcijas. Šī zona bija visapmeklētākā, jo saimnieces no savām pūra lādēm cēla gaismā visneparastākās tradicionālo ēdienu gatavošanas pamācības, maltītes tapa skatītāju acu priekšā un tūlīt bija arī nobaudāmas garajā degustāciju galdā. 17 folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi, kas darbojās šajā zonā, piedāvāja piedalīties: sviesta kulšanā un paniņu degustācijā, siera vārīšanā un suliņu garšošanā, pašceptas maizes degustācijā, sirnīku cepšanā, skābeņu zupas vārīšanā, veistekņa, baltmaizes un mājas cepumu tapšanā, miežu putras vārīšanā, kartupeļu un zirņu piku izgatavošanā un, kā jau kārtīgā ielīgošanā pienākas, tika sniegts ieskats arī alus darīšanas gudrībās un tikšanās ar šmakovkas meistaru.
Tik mazā zemītē, kā mūsu Latvijā, ir tik daudz tradīciju un paražu: kā rotāt mājas un klētis, kādas zāļu vītnes pienākas vārtu stabiņam, kādas uguns mucas kārtij, kādus vainagus pīt Jāņu tēvam un kādus mazajam ganiņam. 2. zonā — Pušķõšonys sāta, ar savām no paaudzes uz paaudzi nodotajām gudrībām par puķes vērtību, skaistumu un zāļu tēju nozīmi dalījās Ezernieku folkloras kopa “Akmineica”. Tā bija viskrāšņākā zona, kur mājas pagalms, dziesmām skanot, tika rotāts ar ziediem un meijām no Lat- gales pļavām un mežiem.
Pasākuma apmeklētāji varēja ne tikai vērot, bet arī iesaistīties visās iespējamās nodarbēs — lauku, mājas un virtuves darbos, kā arī dziedāšanā, muzicēšanā un sadancošanā. Tāpat apmeklētājiem tika piedāvāta iespēja nobaudīt latgaliešu tra- dicionālos ēdienus. Katrs apmeklētājs paņēma līdzi ne tikai bagātīgus iespaidus, bet arī amatnieku un pašu veidotus darinājumus.
I. Viļuma: “Dziesma, kas mums atstāta pūrā ir mūsu pastāvēšanas pamats. Paldies Dagdas un Ezernieku folkloras kopu dalībniekiem par novada tradicionālās kultūras mantojuma popularizēšanu un Dagdas novada pašvaldībai par iespēju piedalīties tik nozīmīgā pasākumā!”
Juris ROGA
0 komentāru