Anna ZEMBLICKA
“Agrāk turēju lopiņus, sivēntiņu, bet nu veselība vairs neļauj. Tāpēc vasarā cenšos ši- verēt dārzā, lai būtu savi kartupeļi, sīpoli, burkāni, bietes. Dārza darbi sniedz pozitīvas emocijas un apgādā ar pensio-nāra ikdienai nepieciešamo enerģijas devu. Ziemā dienas rit lēnāk, jo laukā slidens, līdz ar to laiku lielākoties pavadu mājās”, tā par savu ikdienu stāsta krāslaviete Valentīna Tračuma, kas nu jau trīs gadus kā vientuļa pensionāre atrodas Sociālā dienesta aprūpē.
V. Tračuma piedzima Latgalē pie Drīdža ezera sešu bērnu ģimenē. Pēckara gadi bija smagi un, vecāki, strādādami kolhozā, visas mutes nespēja pabarot. Līdz ar to agri, jau četrpadsmit gadu vecumā, bija jāuzsāk darba gaitas. Septiņi gadi nostrādāti linu fabrikā, trīsdesmit — kokapstrādes rūpnīcā. Diemžēl darbs atsaucās uz veselību, jo tolaik nebija atbilstošas ventilācijas sistēmas, bieži nācās strādāt naktīs. “Tā kā nebiju izskolota, citas iespējas nepastāvēja. Nevar visi sēdēt biroja krēslos, kādam jābūt arī darba rūķim”, par saviem jaunības gadiem ar smaidu atminas V. Tračuma.
Šobrīd sirmā kundze, lai arī īsti neatbilst vientuļo pensionāru definīcijai, saņem atbalstu no Krāslavas Sociālā dienesta. “Pensija nav liela, taču zāles man kompensē valsts, jo sirgstu ar asinsspiedienu. Sociālā dienesta darbinieces mani aprauga divas reizes nedēļā, ziemā, piemēram, iztīra sniegu, sanes malku, nopērk produktus. Ko man pilnīgai laimei vēl vairāk vajag!”
Ineta Celitāne, Krāslavas novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece, lūgta raksturot situāciju novadā vientuļo pensionāru ziņā, saka tā: “Krāslava, tāpat kā Latvija un Eiropa kopumā, saskaras ar sabiedrības novecošanu. Jaunieši pamet dzimto pusi vai nu darba meklējumos vai izglītības iegūšanas nolūkos. Pēc tam atgriežas tikai retais. Līdz ar to vecu, vientuļu cilvēku, kuriem nepieciešama palīdzība, aprūpes jautājums novados kļūst par izteiktu sociālu sāpi”.
Jautāta, kā dienests izraugās palīdzības saņēmējus, I. Celitāne uzsver, ka katrs gadījums tiek vērtēts individuāli. “Ja pati persona vai kāds tai tuvu stāvošs cilvēks paziņo sociālajam dienestam, ka nepieciešama palīdzība, tiek veikta apsekošana dzīvesvietā un informācijas vākšana. Lēmums par palīdzības sniegšanu un veidu ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem”.
Piemēram, personai, kurai pie- der nekustamais īpašums, ir iespēja atrast uzticamu cilvēku, kas apmaiņā pret novēlējumu par viņu rūpēsies. Ja šādu cilvēku nav, pensionārs var īpašumu atstāt pilsētai. Attiecīgi pilsētas pašvaldība par viņu uzņemsies rūpes un atbildību.
Personai, kuras pensija ir pietiekami liela, kā arī tuvinieki ir materiāli labi situēti, ir iespēja pašam algot aprūpētāju. Sociālais dienests var palīdzēt uzticama cilvēka atrašanā. Savukārt personas, kurām nav tuvu radinieku un kurām nepieciešama palīdzība, saņem mājas aprūpes pakalpojumu.
Taču realitātē, kā atzīst Krāslavas novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece, sastopami vēl arī citi gadījumi. “Savu pensijas vecumu sasniegušo vecāku aprūpe ir pieaugušo bērnu kompetencē. Viņiem būtu jāuzņemas vismaz daļēja atbildība”. Taču, kad tas dažādu apstākļu dēļ nav iespējams, Sociālais dienests cenšas uzņemties vismaz īslaicīgas rūpes.
V. Tračuma brīdināta, ka pastāvīgi palīdzību no pašvaldības nesaņems, jo klientu loks ir plašs, bet dienesta rīcībā ir tikai trīs aprūpētājas. Turklāt viņai ir meita un divi mazbērni. Taču pensionāre jūtas pateicīga, ka pašvaldība viņu neatstāj likteņa varā. Radi dzīvo Rīgas pusē un aizņemtības dēļ uz dzimtajām mājām atbrauc dažas reizes gadā.
Arī Vanda R. no Daugavpils novada saka lielu paldies savas pašvaldības darbiniekiem, kas par viņu nav aizmirsuši. Abi bērni strādā ārzemēs, meita Londonā, dēls — Dublinā, mazbērni Latvijā bijuši tikai dažas reizes. Līdz ar to nav neviena, kas varētu par viņu parūpēties. Veselība arī jūtami klibo, ikdienā Vandas kundze pārvietojas tikai pa māju. Lai gan viņa raugās uz dzīvi ar optimismu, sakot, ka mēs, latvieši, nevaram sūdzēties, jo “mums nav ne plūdu, ne zemestrīces, tikai ekonomiskā situācija nedaudz klibo”, viņas teiktajā jaušams rūgtums pret valsts politiku, kas likusi viņas bērniem pievienoties daudzo gājputnu pulkam. “Bērni aizspurdz pasaulē, un diez vai kādreiz atgriezīsies atpakaļ savā ligzdā”.
Kā pārziņā vientuļo senioru jautājums būtu jānodod, īstas vienprātības nav. Pēc I. Celitānes domām, šī problemātika būtu jāaktualizē valsts līmenī. Kamēr šis jautājums nav ietverts nekādās vadlīnijās, Sociālajam dienestam nav citu variantu, kā nodrošināt vismaz daļējas rūpes. “Turklāt atbalsts var izpausties dažādos veidos, ne vienmēr tā ir materiāla palīdzība vai pastāvīgas mājas aprūpes nodrošināšana. Tikpat labi tā var būt palīdzība pārcelties uz ilgstošās sociālās aprūpes centriem, informācijas sniegšana par pieejamajiem palīdzības veidiem no valsts puses. Jābūt efektīvai sadarbībai visos līmeņos — nacionālajā, vietējā un ģimenes. Tikai tad iespējams rast labāko risinājumu”.
Uzziņa
Pensionāru skaits Krāslavas novadā — aptuveni 5300 personas.
2012. gadā vecie, vientuļie cilvēki pēc nepieciešamības saņēma aprūpes pakalpojumu mājās, kā arī aprūpi sociālās aprūpes iestādēs – pansionātos:
– aprūpes pakalpojums mājās tika nodrošināts 24 personām;
– vientuļām personām tika apmaksāta uzturēšanās sociālās aprūpes iestādēs.
Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Krāslavas novadā nodrošina:
– veco ļaužu pansionāts “Priedes”,
– Skuku aprūpes centrs Robežniekos.
Pagājušajā gadā Krāslavas novada Sociālais dienests nodrošināja:
– valsts apmaksātu ilgstošu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem,
– sociālo rehabilitāciju personām ar funkcionāliem traucējumiem, Černobiļas AES seku likvidācijas dalībniekiem, represētajām personām.
Sociālā dienesta telpās iedzīvotājus regulāri pieņem Tehnisko palīglīdzekļu centra speciālisti. Sociālais darbinieks palīdz sagatavot un nosūtīt nepieciešamos dokumentus tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai.
Sociālā dienesta ēkā ir iekārtotas telpas, kurās darbojas nevalstiskās organizācijas:
– Krāslavas novada invalīdu biedrība,
– pensionāru padome,
– politiski represēto klubs.
Pensionāriem un invalīdiem iestādes medmāsa bez maksas izmēra asinsspiedienu, veic injekcijas, par nelielu samaksu nosaka cukura un holesterīna līmeni asinīs.
Pēc Krāslavas novada Sociālā dienesta informācijas
0 komentāru