Pavasara ūdeņi nesa zaudējumus Kurzemes, Vidzemes un Latgales iedzīvotājiem, bet Krāslavas, Dagdas un Aglonas novada teritorijās ārkārtas situāciju neizveidojās.
Krāslavas novada civilās aizsardzības speciālists Jānis Skerškāns stāsta: “Vēl sagatavošanās posmā mēs identificējām Daugavas bīstamo zonu pie Vilmaņu sādžas, kur iespējamais ledus sastrēgums varētu būt bīstams Krāslavas teritorijas applūdināšanā. Pēc mūsu izsaukuma Aizsardzības ministrijas sapieri kopā ar Zemessardzes speciālistiem veica ledus sablīvējuma spri- dzināšanu upes šaurajā daļā, tas arī veicināja ledus iešanu bez ekstremālām situācijām. Pēc ledus iešanas vēl astoņas dienas turpinājās ūdens līmeņa celšanās upē, līdz 23. aprīlī tas sasniedza augstāko — 947 cm atzīmi, salīdzinot ar vasaras ūdens līmeni. Šis rādītājs arī tika piefiksēts kā maksimālais jaunajā tūkstošgadē. Līdz kritiskajai atzīmei bija atlikuši tikai 55 cm, un tad gan sāktos elektroenerģijas padeves atslēgšana tiem mikrorajoniem, kam draudēja applūdināšana. Palu ūdeņi nedaudz applūdināja Ādmiņu un Vidzemes ielas braucamo daļu, kā arī Kaplavas un Zvejnieku ielu krustojumu, nenodarot īpašu ļaunumu tuvāko māju īpašniekiem.
Civilās aizsardzības komisija, kas veica sagatavošanās pasākumu kompleksu, veica palu ūdeņu monitoringu trijās sēdēs ar ienākušo operatīvo datu analīzi.
Briesmas ir garām, cietušo nav, un, izmantojot izdevību, izsaku pateicību komisijas locekļiem, VUGD, valsts policijas un pašvaldības policijas darbiniekiem, kā arī aktīvajiem pilsētniekiem, kas sniedza mums nepieciešamo informāciju un piedāvāja savu palīdzību nepieciešamības gadījumā.”
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru