Vēl pirms Lieldienām Dagdas novada Folkloras centra vadītāja Inta Viļuma aicināja ikvienu interesentu apgūt Latgales tradicionālos dančus Annas Kārkles un Līvānu folkloras kopas “Ceiruleits” vadībā. Iedzīvotāju atsaucība izrādījās gana liela, kas būtībā neizbrīna – galu galā šis pasākums tika rīkots pēc pašu iedzīvotāju lūguma. Vairāk pārsteidza tas, ka Latgales tradicionālos dančus vēlējās apgūt dažādu vecumu cilvēki un vēl vairāk tas, ka zālē dominēja tieši jaunatne.
Pirmos jautājumus žurnālisti adresēja Līvānu folkloras kopas “Ceiruleits” vadītājai Annai Kārklei.
— Kam tas ir vajadzīgs un kā radās šī ideja?
— Dagdā esam tādēļ, lai kopā ar Dagdas un apkārtnes ļaudīm mācītos dažādus latvju dančus. Dejojām dvieļu, skalu, pāru dejas un visu citu, kas piederas dančiem. Daudzviet tieši tautas dejas tradīcija, ko tauta kādreiz dejojusi, ir panīkusi. Liels prieks, ka Dagda sarosījās un grib šo mantojumu celt gaismā. Viņi mūs paaicināja, lai mēs parādītu, kādus dančus protam.
— Kā jūs iepazināt šos senos deju soļus?
— Esam meklējuši pie vietējiem muzikantiem un teicējām, kuras 80-to gadu beigās un 90-to gadu sākumā šos dančus mums parādījušas, bet diemžēl tās teicējas šodien ir aizsaulē. Mēs dalāmies ar šo savākto materiālu. Mēs esam jauni un aktīvi danču dejotāji. Iepazīstoties ar citiem dejotājiem Rīgā un Latvijā, esam arī daudz ko sev ieguvuši no viņiem un dalāmies ar tiem, kuri grib iemācīties dejas.
— Mūsdienās par jauniešiem sūdzas, ka viņi daudz laika pavada pie datora, bet šodien zālē ir daudz jauniešu…
— Domāju, ka šeit atnākuši tie, kuriem interesē tautas deja, jo tajā var kārtīgi izdejoties un „izlikt” sevi.
— Kāpēc cilvēkam vispār ir jādejo?
— Deja ir saskarsmes veids, kad varam izkopt saskarsmes kultūru, viens otru labāk sajust un deja atbrīvo cilvēku.
— Cik ilgi jāmācās Latgales tradicionālos dančus, lai tos apgūtu pilnībā?
— Es domāju, līdz ko sāksim, tā uzreiz pratīsim. Nekā sarežģīta tajā nav, jo pašas kājas pasaka priekšā, kas ir jādara.
Pasākuma apmeklētāju viedoklis
Ezernieku vidusskolas 9. klases skolniece Zinaīda Birule:
”Gribu iemācīties jaunas dejas, tāpēc atnācu uz šo pasākumu. Es zinu daudzas dejas, jo aizraujos ar dejošanu kopš laika, kad sāku iet skolā. Savulaik dejoju skolas deju kolektīvā, un visu laiku — Svariņu tautas namā. Visvairāk man patīk dejot mūsdienu dejas.”
Ezernieku vidusskolas 11. klases skolniece Diāna Jakovļeva:
“Atnācu, lai iemācītos jaunas dejas. Es dziedu folkloras kopā “Akmiņeica”, un tur vajag iet rotaļās un jāprot arī kaut kas no Latgales tradicionālo danču repertuāra. Ko man nozīmē dejošana? Tā palīdz uzturēt sevi formā un lietderīgi aizpildīt brīvo laiku. Manas mīļākās dejas? Skolā no 1. klases dejoju tautu dejas un tieši tās man patīk. Sporta dejas nekad neesmu dejojusi, valsi protu, bet tikpat kā nedejoju.”
Dagdas novada Folkloras centra vadītāja Inta Viļuma:
“Varētu teikt, ka savā ziņā šis ir unikāls pasākums un vienlaikus tas ir veids, kā mūsu senču tradīcijas labāk nodot jaunatnei, piemēram, tradicionālo deju soļus. Mēs nevaram iziet skatītāju priekšā un nosaukt tikai to deju nosaukumus, kas senāk dejotas. Šis ir veids, kā paši jaunieši nodot citiem vienaudžiem jaunas zināšanas. Aizbrauc mājās, izstāsta draugiem un paziņām, kā šeit viss notika, parāda. Liela loma ir arī deju skolotājam.
2011. gada martā Dagdā jau notika līdzīgs pasākums — toreiz Etniskās kultūras apzināšanas un dokumentēšanas programmas tradicionālo prasmju skola 2011 Latgalē tika rīkota četras sestdienas un tieši Dagdā rādīja Latgales tradicionālos dančus un rotaļas. Jau toreiz to darīt aicinājām Annu Kārkli un Līvānu folkloras kopu “Ceiruleits”. Kad šoreiz mūsu ļaudis lūdza atkārtot tāda veida nodarbības, nebija ilgi jādomā, kuru skolotāju aicināsim. Jau tas, kā viņa pasniedz un māca, ļoti daudz nozīmē, lai galarezultāts būtu veiksmīgs.”
— Inta! Droši vien būs daudz tādu, kuri nesaprot, kālab senām dejām tiek veltīts tik daudz uzmanības? Kur ir šī pasākuma pamatjēga?
— Ja cilvēks savas dzīves laikā neko nedarītu, tad laikam mēs šodien dzīvotu alās un staigātu ādas apsējos. Ja mēs no savas kultūras zaudējam kaut nelielu daļiņu no kāda posma, tad to mums vairāk neviens neatgriezīs. Kas zina, varbūt Latvijā uz dzīvi apmetīsies svešzemnieki, par ko šodien daudz runā medijos. Kas zina, kādu kultūru viņi šurp atvedīs? Mums jāsaglabā un jānostiprina tas kultūrmantojums, kas mums jau ir.
Daudziem nav arī saprašanas par to, kas īsti ir folklora. Deja ir viena no folkloras sastāvdaļām. Ne visu var nopirkt par naudu, ir lietas, kurām ir cita vērtība. Folklora būtībā veic arī audzinošu lomu. Kas attiecas uz šīm dejām, tad tās ir tik vienkāršas, ka katrs var tās apgūt. Tās ir dažādas un dažādība īpaši patīk jaunatnei. Es zinu, ka tās dejas, kas tika apgūtas 2011. gadā, jau daudzi izdejojuši savos pagastos un grib kaut ko jaunu. Un šo deju ir ļoti daudz, turklāt vienu un to pašu deju dažādās vietās dejo dažādi. Tas ir krāšņs dzīves elements, kas mums no senatnes vēl palicis,tas ir jāsaudzē un jāsaglabā nākamajām paaudzēm.
Juris ROGA
0 komentāru