Plašsaziņas līdzekļos gana bieži parādās šokējoša informācija, ka tajā vai citā vietā suns sa- kodis cilvēku. No ķēdes norāvušies, saimnieku slikti pieskatīti vai vienkārši klaiņojoši dzīvnieki mūsu valstī ir plosījuši gan vīriešus, gan sievietes, gan bērnus. Ne reizi vien rakstīju par klaiņojošu dzīvnieku problēmu arī Krāslavā.
Nesen Andrupenē uzmanību saistīja paziņojums, ar kuru Andrupenes pagasta pārvalde darīja zināmu saviem iedzīvotājiem, ka tuvākajā laikā tiks izķerti un aizvesti visi klaiņojošie suņi. Laikam jau problēma šajā ciematā bija samilzusi, ja pārvaldei nācās ķerties pie radikāla soļa. Izrādās, Dagdas novada pašvaldība savulaik ir parūpējusies, lai līdz minimumam samazinātu klaiņojošu dzīvnieku radītu apdraudējumu cilvēkiem. Dagdas novadam nav savas dzīvnieku patversmes, nav arī speciālistu, kuriem būtu nepieciešamais aprīkojums un kuri būtu apmācīti, kā izķert dzīvniekus, bet risinājums tika atrasts, noslēdzot sadarbības līgumu ar Rēzeknes dzīvnieku patversmi.
Domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts atzīst, ka klaiņojoši dzīvnieki ir nopietna problēma, jo jautājums saistās ar cilvēka veselību un dzīvību: “Savā teritorijā dzīvnieku patversmi nolēmām nebūvēt, jo tas izmaksā dārgi. Daugavpils dzīvnieku patversme nevēlējās slēgt ar mums līgumu, aizbildinoties, ka viņiem jau tāpat gana daudz darba. Tāpēc aptuveni pirms gada esam noslēguši līgumu ar Rēzeknes dzīvnieku patversmi, kuru speciālisti pēc mūsu lūguma divu stundu laikā ierodas šeit un veic nepieciešamo procedūru klaiņojošu dzīvnieku izķeršanai, ja tādi parādījušies. Šo pakalpojumu var izmantot ne tikai pilsēta, bet arī mūsu novada jebkura pagasta pārvalde. Pietiek ar pagasta pārvaldes vadītāja zvanu, ka viņa teritorijā ir tāda problēma, un viss tiks izdarīts tāpat kā pilsētā. Dzīvnieku ķērāji jau tika aicināti uz Dagdu, es domāju arī turpmāk šo lietu praktizēsim, jo diemžēl arvien ir neapzinīgi cilvēki, kuri, teiksim, palaiž savus mīluļus brīvā vaļā un turpmāk neliekas par viņiem zinis. Tai pat laikā šie dzīvnieki izbadējušies pulcējas bariņos un var kādam arī uzbrukt. Nereti cilvēks savu dzīvnieku no vienas apdzīvotas vietas atved uz citu un palaiž cerībā, ka kāds tur to savāks. Bet tas nenotiek, šie dzīvnieki mokās un apdraud cilvēkus. Ko citu mums atliek darīt? Izsaucam speciāli apmācītus cilvēkus.
Pirms klaiņojošu suņu izķeršanas iespēju robežās cenšamies ļaudis informēt par gaidāmo procedūru. Ir jādod iespēja apzinīgajiem iedzīvotājiem savu mīluli pasargāt no nejaušībām, jo var gadīties, ka, piemēram, dzīvnieks pastaigā izraujas un aizbēg no saimnieka. Nejaušības dzīvē gadās, tad parādās bēdu ieleja. Tāpēc cenšamies ievērot visu intereses.”
Juris ROGA
0 komentāru