Katrā skolā notiek projektu nedēļa, kas ir mācību procesa sastāvdaļa, bet pat pedagogu domas dalās par šo lietu. Vieni iestājas par projektiem, citi labāk šo laiku atvēlētu mācībām, savukārt vecāki nereti jautā, ko bērni dara projektu nedēļā un kā?
Krāslavas pamatskolas direktora vietniece Skaidrīte Gasperoviča uzsver, ka projektu nedēļa dod iespēju strādāt radoši, bez grāmatām, burtnīcām, zīmēt, līmēt, dziedāt, dejot, rādīt teātri, veidot prezentācijas, nodarboties ar tām lietām, kurām mācību procesa gaitā laika pietrūkst. Nesen pamatskolā noslēdzās projektu nedēļa, kuras nogalē tika prezentētas vairāk nekā 30 dažādas tēmas. Ar divām interesantākajām tēmām jaunāko klašu grupā nolēmām iepazīstināt “Ezerzemes” lasītājus.
Cik ir laiks?
2a. klases audzinātāja Zigrīda Beinaroviča: “Mūsu izvēlētā tēma bija ”Pulkstenis un laiks”. Šoreiz mazāk meklējām un vācām dažādu materiālu, vairāk strādājām ar jaunajām tehnoloģijām. Ievadā bērniem izstāstīju latviešu tautas teikas un interesantus faktus par pulksteni un laiku, tad gājām pie datora un stāstīju kur atrast informāciju datorā. Lai bērnam uzskatāmi parādītu saules pulksteni un daudzus citus, šodien nav jābrauc lieli attālumi un nav jau arī tādu resursu. Mūsdienās visu var atrast internetā. Bet ne tikai. Uz klasi bija atnesti smilšu pulkstenis, ūdens pulkstenis un daži citi, kas bērniem ļoti patika. Mums bija arī darbs ar vecākiem — katrs bērns ar ģimenes atbalstu mājās izgatavoja savu pulksteni. Bija ļoti skaisti, akurāti un interesanti pulksteņi, tostarp arī pāris darbojošies pulksteņi, kuros tika izmantots veca pulksteņa mehānisms. Pārējiem laikrāžiem bija grozāmi rādītāji.
To visu sasaistījām ar mācību procesu, jo matemātikā pulksteņa tēmai atvēlēts maz laika — pāris stundās iemācīties to nevar. Projektu nedēļā nostiprinājām arī šīs zināšanas, un nedēļas laikā visi bērni ne tikai apguva pulksteni, bet iemācījās arī ikdienā vajadzīgas lietas, piemēram, kā noskaidrot pareizu laiku? Visus ļoti interesēja tas, ka pie mums, piemēram, ir plkst. 11 dienā, bet citās valstīs — plkst. 2 naktī. Bērni par to bija ļoti pārsteigti un tagad zina, ja kaut kur tālu ceļojam, ir jārēķinās ar to, ka citur varbūt būs nakts. Iepazinām arī pasaulslavenus pulksteņus, apskatījām internetā arī Latvijā pazīstamākos pulksteņus, noskaidrojām, kurās vietās Krāslavā uzstādīti āra pulksteņi. Vēl mums bija pulksteņu izstāde, uz kuru no mājām bērni atnesa senus pulksteņus, kādu kurš atrada. Principā tā ir interesanta tēma skolas izstādei, jo tagad vairākumam pulkstenis ir tikai mobilajā telefonā. Interesants fakts — tikai diviem manas audzināmās klases skolēniem ir rokas pulksteņi. Šodien tas ir rets gadījums, tradicionālos pulksteņus nenēsā arī pieaugušie.”
Otrklasnieks Aigars Staņevičs padalījās savās pārdomās par ieguvumiem no projektu nedēļas: “Es iepazinu jaunus pulksteņu veidus, piemēram, ūdens pulksteni, sveču pulksteni, par kuriem agrāk nebiju dzirdējis. Saules pulkstenis personīgi man bija pazīstams. Es arī jau no pirmās klases saprotu pulksteņa rādījumus, to man iemācīja skolotāja un vecāki. Visinteresantākais projektā bija darbs ar vecākiem, kad vajadzēja sataisīt savu pulksteni. Mans pulkstenis simbolizē galaktiku — ar planētām. Vispār visi bērni sataisīja labus pulksteņus, pat ļoti labus.”
Tētis, mamma, es, brālis, māsa…
3. b klases skolotāja Anita Teiviša ar savējiem audzināmajiem projektu nedēļā izvēlējās tēmu “Manas dzimtas, klases koks un es tajā”.
“Tēma ienāca prātā vienā veikalā, kur ieraudzīju plakātu ”Dzimtas koks” un to taču var izmantot arī kā klases koku,” stāsta skolotāja Anita. “Tā kā bērniem īpaši labi nepadodas reizināšana, gribējās visu sasaistīt tā, lai arī mācīšanās būtu priecīgāka. Ilgi domājām, līdz izdomājām veidot savu personīgo un klases ornamentu, par pamatu ņemot savus dzimšanas datus un izmantojot reizināšanu. Iekrāsojot uzzīmētā kvadrāta rūtiņas skaitlim atbilstošā krāsā, veidojas ornaments.
Vēl mēs zīmējām savas dzimtas koku, kura tapšanā bija jāiesaista vecāki. Bērni dabūja parunāt ar savu ģimeni par lietām, kuras ikdienā paslīd garām, un viņi guva milzīgu prieku, ka vecāki kaut ko interesantu izstāstīja. Nākamgad ceram turpināt iesākto izpēti, jo ir vēl arī tantes un onkuļi.”
Lūk, ko par to saka paši bērni.
Viesturs: “Kad strādāju pie ornamenta, manā ģimenē sanāca divi ļoti līdzīgi ornamenti. Dzimtas koku palīdzēja veidot mamma, pateica cik kuram gadu. Esmu jaunākais, tad brālis, māsa, tētis, mamma, oma, opis un omīte. Zīmēju ozolu, vienā pusē attēlota nakts, otrā — saulaina diena un neliels lietus mākonītis.”
Alīna: “Man arī patika taisīt ornamentu un dzimtas koku, kuru es vienīgā klasē zīmēju lapas abās pusēs, jo man ļoti daudz radu. Agrāk es nezināju visus savus tuviniekus, bija interesanti uzzināt kā katru sauc.”
Evelīna: “Pētot dzimtas koku, man bija pārsteigums uzzināt, ka manai mammai ar tēta māsu ir vienādi vārds un uzvārds. Man patika zīmēt šo koku, kas tapa kā burvju koks ar burvju lapiņām, kuras simbolizē draudzību mūsu ģimenē.”
Ingars: “Pētīju ornamentus, izrādās klasei tas ir līdzīgs — visiem aizpildīti stūrīši un viducī krustiņš. Dzimtas koku zīmēju uz lielas lapas, jo man ir liela ģimene, un mazā lapā trūka vietas. Gribētu pētīt to tālāk.”
Visi bērni priecājas par saviem un savu draugu ornamentiem, bet vissvarīgākais, ka darot šo darbu viņi domāja labas domas, domāja par savu klasi, par savu ģimeni, par to, ka mīl viens otru.
Juris ROGA
0 komentāru