Mūsu valsts tik skaļi stāstīja pasaulei par veiksmīgo krīzes pārvarēšanu, ka tas acīmredzot ietekmēja budžeta pīrāga Briselē dalīšanu tajā naktī no ceturtdienas uz piektdienu. Pagaidām nav skaidrības par galīgiem skaitļiem, taču pēc pazīstamu politiķu komentāriem rodas zināms priekšstats.
Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis intervijā radio “Baltcom” izstāstīja par saviem aprēķiniem, no kuriem izriet, ka Latvija ir viena no tām valstīm, kas visvairāk zaudēja, dalot ES finanses. Pirmoreiz Eiropas Savienības vēsturē kopējais budžets samazināts par trim procentiem. Tomēr, lai attīstītu atpalikušos reģionus dažādās valstīs, ES iedalīja par vienu procentu vairāk līdzekļu, nekā iepriekšējos septiņos gados. Lai cik dīvaini tas ir, bet Latvijai šajā pozīcijā tika iedalīts par 8% mazāk naudas. Vai tas nav saistīts ar Latvijas nesenajiem skaļajiem paziņojumiem par krīzes pārvarēšanu? “Tas ir nedaudz jocīgi: visiem viena procenta pieaugums, bet mums mīnus astoņi. Turklāt visiem ir skaidrs, ka ES mērogā Latvija ir valsts ar atpaliekošu ekonomiku,” paziņoja Ivars Godmanis.
Analītiķi domā, ka tajā naktī Briselē notika arī politiskā tirgošanās, ko apstiprina ekspremjers Ivars Godmanis: “Atsevišķām valstīm vienkārši piešķir papildus naudu, nepamatojot to ar kādiem kritērijiem un aprēķiniem. Un ko mēs redzam? Grieķijai vienkārši tāpat iedeva 1,4 miljardus eiro, Portugālei — miljardu, Īrijai 200 miljonus, Beļģijai 133, Ungārijai— 140, Čehijai 900 miljonus. Bet Latvijai nekā! Nezin kāpēc mūsu valsti šajā politiskajā tirgū nemaz neuzaicināja. Latvijas deputāts Eiropas Parlamentā neizslēdz, ka balsos pret tādu budžetu.
No citiem informācijas avotiem izriet, ka papildus naudas dalīšanā nefigurēja mūsu tuvākie kaimiņi Lietuva un Igaunija. Zināms, ka vēl pirms tirgošanās beigām Lietuva saņēma 600 miljonus eiro, lai pabeigtu Ignalinas AES likvidācijas darbus, bet Igaunija panāca papildfinansējumu projektam “Real Baltic”. Iespējams, šajos panākumos arī slēpjas cēlonis tam, ka Baltijas brāļi atstāja Latviju vienu pašu kaujas laukā. Jau acīmredzams, ka Lietuva un Igaunija tiešo maksājumu zemniekiem ziņā ātrāk pietuvosies vidējam līmenim ES. Tiek prognozēts, ka Lietuvas un Igaunijas lauksaimniecības produkcijas ražotāji maksājumu ziņā panāks Rumāniju jau 2017. gadā, bet Latvijas zemnieki tikai 2019. gadā.
Premjerministrs Valdis Dombrovskis uzskata par grandioziem panākumiem Eiropas Savienības lēmumu Latvijai papildus iedalīt 67 miljonus eiro no lauku atbalsta fonda, no kuriem 15% varēs izmantot tiešajiem maksājumiem. Vai mūsu valsts varēs konkurēt ar kaimiņu valstu zemniekiem, ja arī Lietuva ieguva 100 miljonus, bet Igaunija ar mazāku iedzīvotāju skaitu — 50 miljonus papildus? Bagātajai Francijai tika pusotras reizes vairāk, bet Austrijai — 700 miljoni. Starp citu, itāļu un austriešu fermeri šobrīd saņem vairākkārt lielākas subsīdijas, nekā mūsu zemnieki.
Lūk, viedoklis, kas saskan ar Saeimas opozīcijas deputāta Ulda Auguļa uzskatiem: “Galarezultātā Latvijas zemnieki arī 2014. gadā saņems tiešos maksājumus tikai 42% apmērā no vidējā līmeņa Eiropas Savienībā! Pusotra gada laikā nav izdarīts nekas, lai panāktu daudz taisnīgākus noteikumus. Pieprasīsim, lai zemniekiem kompensē trūkstošos līdzekļus no Latvijas budžeta.”
Pēdējais apstiprinājums mūsu neveik- smēm Briseles finanšu dalīšanā. Neskatoties uz kopējo budžeta samazinājumu, somi pacentās izkarot papildus 600 miljonus eiro, gandrīz 9 reizes vairāk par Latviju, bet Somijas iedzīvotāju skaits tikai 2,71 reizi lielāks par Latvijas. Lūk, arī iznāk, ka katrs soms saņems 3,3 reizes vairāk Eiropas naudas nekā Latvijas iedzīvotājs.
Tāda, lūk, “taisnība” un mūsu neveiksmīgā Eiropas pīrāga dalīšana.
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru