2012. gada pašā nogalē atjaunošanas darbus piedzīvoja Piedrujas kapu kapliča, kas būvēta 1802. gadā. Kapličas aprakstos ir teikts, ka Piedrujas kapu kapliča remontu ir piedzīvojusi 1854.-1866. gadā. Kapličas garums ir 15 m, platums — 8 m. No iekšpuses un ārpuses kapliča apšūta ar dēļiem, iekšpuse balsināta ar krīta krāsu. Skārda jumts uzklāts 1972. gadā, līdz tam bijis lubiņu jumta segums. Ēku dekorē virs jumta izvietotais nelielais tornītis ar dzelzs krustu. Kapličai ir vienas ieejas durvis, četri logi, ķieģeļu grīda. Ir izbūvēts neliels balkons korim. Kapličā ir viens altāris, kurā bijusi izvietota Sv. Jāņa Kristītāja glezna, kas tikusi nozagta 1974. gadā.
Jau ilgu laiku šī vienreizējā koka kapliča ir bijusi Piedrujas katoļu baznīcas prāvesta M. Daļecka rūpju objekts. Laika gaitā apkārt augošo koku zari bija bojājuši kapličas jumtu. Bija radušās vairākas sūces griestos, bija bojātas sijas, kas sāka apdraudēt šīs ēkas pastāvēšanu. Puves skartais kapličas jumta koka tor-nītis ar krustu bija stipri sasvēries un draudēja nogāzties.
Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu (Ls 3900), Piedrujas kapu kapliča tika veiksmīgi atjaunota. Būvdarbus veica SIA”Renesanse”(vad. B. Trelis). Remontdarbu gaitā tika nostiprinātas bojātās jumta konstrukcijas, atjaunots jumta skārda segums, nostiprinātas jumta tornīša konstrukcijas, protezētas koka kapličas dekoratīvās detaļas, kas laika gaitā vai nu bija bojātas, vai arī zudušas. Finansējuma trūkuma dēļ netika renovēti kapličas pamati un logi. Šī gada vasarā tiks meklēta iespēja veikt arī šos remontdarbus, piesaistot Piedrujas katoļu draudzes, Krāslavas novada pašvaldības un valsts līdzekļus. Arī visi Piedrujas katoļu draudzes locekļi, Piedrujas iedzīvotāji un visi interesenti tiek aicināti ziedot līdzekļus Piedrujas kapu kapličas tā- lākai atjaunošanai, vēršoties pie Piedrujas katoļu baznīcas prāvesta M. Daļecka.
Piedrujas kapu kapliča ir viena no retajām 18.gs beigu un 19.gs. sākuma koka ēkām, kas saglabājušās līdz mūsdienām un atspoguļo tipisku 18.-19. gs. mijas koka būvniecības vietējo tradīciju izmantojumu sakrālajā arhitektūrā.
Dzintra BUKEVIČA, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Latgales reģionālās nodaļas valsts inspektore
0 komentāru