Ir gana daudz iedzīvotāju, kuri šaubās, vai Dagdas pašvaldība pareizi darīja, ka ieguldīja lielus līdzekļus jaunu tūrisma objektu izveidē Ķepovas un Ezernieku pagastā? Šīs noskaņas nav mazinājis pat nesen svinīgi atklātais Ķepovas saietu nams, lai gan pasākums bija labi apmeklēts. Dagdas novada domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts sola, ka tuvākajā nākotnē Ķepovas saietu nams un Izstāžu zāle, Jaundomes muižas vides izglītības centrs un Andrupenes Lauku sēta strādās ciešā sasaistē, un praktiski tas būs vienots tūrisma objektu komplekss, kura darbu koordinēs Dagdas Tūrisma un informācijas centrs.
— Ķepovas saietu nama atklāšanas pasākumā zāle bija pilna ļaužu, turpina domes priekšsēdētājs V. Stikuts. Vai tas nozīmē, ka tautai neko nevajag, lai apzinātu sevi un identificētu ar konkrētu teritoriju? Vai būtu labāk, ja pašvaldība laukus teritorijā nedarītu neko, un visu būvētu tikai Dagdā, pārējo teritoriju nododot aizmirstībā? Redz, valsts visu centralizē, un novadā jādara tas pats… Mūsu novadā tā tas nav. Labi, ir daži trūkumi pašvaldības darbā, piemēram, kāda laipa sašķiebusies, bet gan jau pavasarī salabos. Nevaru iedomāties, ka nedarīsim neko, piemēram, Ezerniekos nebūvēsim tautas namu. Kāds arī sacīs: “Kam tur to, neviens nedzīvos, perspektīvas nav…” Ar tādu nostāju zaudēsim pagastus vienu pēc otra un beigās visus cilvēkus arī valsti kopā. Mēs gribam dzīvot.
Visi trīs lielie tūrisma objekti — pieredzi uzkrājusī Andrupenes laukus sēta, Jaundomes muiža un Ķepovas izstāžu zāle — strādās ciešā sasaistē. Jau sākam nopietnu darbu šajā virzienā. Uzskatu, ka mēs ar šiem trim objektiem spēsim dot cilvēkiem darbavietas. Protams, iesaistot plašu publiku Latvijas mērogā, iekļaujoties tūrisma aģentūru darbā, strādāsim kopā ar Sanktpēterburgas tūrisma firmu operatoriem, piedāvāsim apmeklēt šos objektus. Mēs dodam mājienu privātajam sektoram — viņiem rodas iespēja veidot papildus pakalpojumus, kur pašvaldība nevar iesaistīties, bet privātais sektors var, piemēram, naktsmītnes, ēdināšana, velonoma un citi. Nesen man zvanīja no Rīgas un interesējās par iespējām atvērt Jaundomes muižā veikaliņu vai citu struktūru, kas varētu tirgot mākslas izstrādājumus gleznu un rotājumu veidā saistībā ar ūdeņu tēmu, lai muižas apmeklētāji var arī kaut ko interesantu nopirkt. Mēs varam ļaut tajā teritorijā izvietot kaut vai laivu veikalu, kur nopirkt visāda veida peldlīdzekļus. Tās ir iespējas uzņēmējiem.
Toties privātais pats par sevi nevarētu paveikt to, ko izdarījām mēs — izveidojām dabas objektu ar zinātnisku pieeju, iegādājāmies aprīkojumu. Piemēram, Jaundomes muižas vides izglītības centram ir iegādāts inventārs ūdeņu izpētei un putnu vērošanai apkārtnē. Šomēnes tiekos ar Daugavpils universitātes rektoru, profesoru Arvīdu Barševski. Runāsim par universitātes un studentu piesaisti šim objektam. Būtībā daba ir viena no lietām, ar kuru varam strādāt daudz un plaši, piedāvāt sevi visai pasaulei. Tie, kuri noniecina šo darbu, ir cilvēki, kas dzīvo savā kaktiņā un par visu sūdzas, bet tālāk pasaulē nav bijuši un negrib īpaši neko zināt. Visu, kas ir ārpus viņu šaurā informācijas lauka, uzskata par necienīgu uzklausīt, jo viņiem jau ir sava taisnība, ar ko arī mēģina apstrīdēt citu domu gājienu, kas ir daudz labāks.
— Jaundomes muiža atrodas tuvu lielceļam, interese par šo vietu un attīstība tai ir viegli prognozējama. Andrupene daudzus gadus tāpat sevi pierādījusi, bet Ķepova, piekrītiet, rada šaubas.
— Lai kliedētu šaubas, ir jāaizbrauc uz kaimiņvalsti Igauniju un jāapskata dabas objekti, kuri viņiem izvietoti vēl tālāk no lieliem ceļiem, vēl šķietami bezcerīgākās vietās. Turklāt es nevaru iedomāties, ka dabas objekts būtu izvietots pilsētas centrā un mēs mēģinātu sniegt šo pakalpojumu Dagdā. Ķepovā ir jāattīsta dabas taka, jāveido kaut vai briežu dārzs — privātais sektors var veidot daudz ko, tas attālums nav tik liels. Žēl, ka mēs dzīvojam šaurā noslēgtā pasaulītē un negribam redzēt, ka pasaule ir ļoti plaša, tā ir tik biezi apdzīvota, un daudzi cilvēki tiecas pie dabas. Tikai ir jāmāk pasniegt savu produktu tā, lai tas sasniedz ieinteresētas ausis, un te ir darba lauks mūsu tūrisma un informācijas centram (TIC), kura kapacitāti mums jānostiprina.
Mēģināsim iegādāties TIC atbilstošas telpas pilsētas centrā, nākamais solis — tās attiecīgi aprīkosim, lai ir kā pie cilvēkiem pasaulē. Pagastos ir izveidojušās dažādas biedrības, amatnieki ražo ļoti skaistas lietas un gatavi rokdarbus atdot realizācijai. Mēs dosim cilvēkiem arī šo iespēju — tirgot savus ražojumus. Bet visu koordinēs TIC. Iespaids, ka katrs objekts ir pats par sevi, rodas tāpēc, ka šobrīd esam tikai ceļa pašā sākumā. Ķepovas un Jaundomes lielos tūrisma objektus apmeklētājiem esam atvēruši nesen, TIC vēl nav uzņēmis vajadzīgos apgriezienus ar kopdarbības veidošanu starp objektiem. Tie necīnīsies katrs pats par sevi, bet strādās kopīgi vienotā tīklā. Cilvēkam, kurš apmeklē Dagdas novadu, jau rodas iespēja izvēlēties.
Ja viss izdosies, TIC uz jaunām telpām pārvāksies nākamgad, un aprīkosim tās arī nākamgad. Lai vai kā, TIC darbība jānostiprina jebkurā gadījumā, un informācija par mūsu lielajiem tūrisma objektiem ir jāpiedāvā gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Mums nav jākaunas, mums būs ko rādīt.
Patiesībā tas ir mūža darbs. Jaundomes muižas attīstības iespējas ir vienkārši milzīgas. Ķepovā turpinās Izstāžu zāles nokomplektēšana un aprīkošana, pilnā sparā rit darbi pie nama “Meža veltes” rekonstrukcijas. Eksponāti abos objektos jāpapildina un jāatjauno arī turpmāk. Dabas objektu aprīkošana jāsasaista ar zinātni tā, lai ikvienam būtu ko tajos ieraudzīt. Lai pat tas, kurš ieradies ar pārliecību, ka visu zina, atklāj, ka patiesībā neko nav zinājis. Cilvēkam parasti raksturīgi domāt, ka viņš visu zina, ir gana gudrs, ko gan jaunu tur redzēšu. Beigas izrādās, ka tomēr ir ko redzēt.
— Pašā Dagdas sirdī pie baznīcas darbojas muzejs…
— Ar pašvaldību, domes lēmumiem vai budžetu tam nav nekāda sakara, būtībā šo izstāžu zāli ar baznīcas atbalstu ir izveidojis Arnicāna kungs. Kad rodas kāds jautājums par sadarbību vai ir vajadzība pēc atbalsta, mēs to varam un esam darījuši.
Juris ROGA
0 komentāru