Vairāki “Ezerzemes” lasītāji jautā, kas īsti attēlots Krāslavas novada ģerbonī, un interesējas, kā tas tapis?
“Ļoti skopi ir Heraldikas noteikumi, lai novada ģerbonī izteiktu visu”, stāsta Krāslavas novada ģerboņa izstrādes komisijas vadītājs Jāzeps Dobkevičs. “Katram elementam novada ģerbonī ir milzīga nozīme: krāsa, izvietojums, figūras, dekoratīvie elementi — tie visi ļoti skaļi runā. Protams, bija ilgs apspriešanas posms domes kuluāros, starp deputātiem, citiem cilvēkiem. Gribējās iezīmēt katru no 12 novada pārvaldēm, bet 12 zvaigznes jau ir Eiropas Savienības karogā. Kronis ar 12 pērlēm, kas nosaka mūsu novada īpašo vēsturi, nevar būt novada pašvaldības pamatojums. Atvērta grāmata ar 12 krustiem, kas liecinātu par pirmo Latvijas augstskolu — Krāslavas garīgo semināru — arī neatrada atbalstu tautā. Neviens nezina, vai pēc reģionālās reformas izveidotie novadi turpmākās dzīves laikā paliks tādi, kādi ir šodien, tāpēc izvēlējāmies piecas zelta joslas, jo arī pilsētas ģerbonī iestrādāta tāda simboliska krāslaviska nozīme.
Mākslinieks, kurš kopā ar mums mocījās meklējumos, ir Andris Pudāns. Tas bija viņa maģistra darbs Daugavpils universitātē. Latvijas Heraldikas hegemons Imants Lancmanis aizstāvēšanā izteicās, ka Krāslavas novada ģerbonis izdevies ļoti grezns. Mani arī šis ģerbonis fascinē. Piedāvāju “Ezerzemes” lasītājiem iepazīties ar Krāslavas novada grafiskās identitātes aprakstu. Krāslavas novada ģerbonis ir novada domes grafiskās identitātes galvenais pamatelements.”
Uz purpura fona zelta scepters un piecas zelta joslas uz melna fona
Purpura krāsa tika izvēlēta, balstoties uz leģendu par Polockas varjagu kņazu Ragnvaldi (920-978, no baltkrievu: Šąćāąėīä) un viņa meitu. Leģenda vēsta, ka Krāslavā uz dzīvi apmetusies viņa meita Ragneda (varjagu: Ragnhilda). Pēc tam, kad Novgorodas varjagu kņazs Vladimirs 978. gadā ar varu paņēma viņu par sievu un Polockā noslepkavoja viņas tēvu un divus brāļus, viņa bija spiesta pārcelties dzīvot pie sava vīra uz Kijevu, kur pēc kristīšanas viņa saņēmusi jaunu vārdu Gorislava. Pēc tam, kad Ragneda atriebības jūtu uzplūdos mēģināja nodurt savu vīru, viņa kopā ar dēlu Izjaslavu tika izsūtīta atpakaļ uz Polockas zemi. Kņaza sievas dzīvesvieta esot atradusies tagadējā Krās-lavas Teātra kalnā. Pēc etimoloģijas uzskata no Gorislavas vārda varētu būt cēlies tagadējais Krāslavas vārds (sākotnēji Gorislava).
Scepters (zizlis) senākais varas simbols kristietībā — Laba Gana atribūts, kas mūs nekad nepamet nelaimē un izglābj. 1755. gadā Krāslavā cēla baznīcu kā Mogiļevas arhidiecēzes arhibīskapa mītni. Scepters heraldikā nozīmē taisnīgumu.
Liela daļa Krāslavas vēstures saistāma ar bīskapiem, priesteriem un mācītājiem, jo no 1757. gada Krāslavā darbojās Garīgais seminārs — pirmā augstākā mācību iestāde Latvijā. Zelta krāsa ģerbonī simbolizē kristīgo ticību, pārticību.
Melnai krāsai simboliski piedēvēts dimants kā dārgakmens. Melnais heraldikā ir gudrības krāsa. Tā var simbolizēt gan pieticību un mieru, gan gudrību un patstāvību.
Purpura krāsa asociatīvi apzīmē augstdzimšanu, varu, cieņu, diženumu, mērenību, dāsnumu. Tāpat purpura un violetā krāsa tiek bieži asociēta ar kristietību — tā ir viena no galvenajām baznīcas krāsām.
Zelta krāsa simbolizē līderiskumu, cieņu, diženumu, slavu, augstdzimšanu, bagātību. Gadījumos, kad tehniski nav iespējams attēlot zelta metālisko būtību, tad šo krāsu aizstāj ar dzeltenu krāsu.
Krāslavu uzskatīt par miestu var tikai ar 1729. gadu, kad Krāslavas muižu iegādājās Jans Ludvigs Plāters. Šī grāfu Plāteru dzimta praktiski divus gadsimtus noteica tās saimniecisko, kultūras un garīgo dzīvi. No Grāfu Broel-Plāteru dzimtas ģerboņa aizgūtas Krāslavas novada ģerbonim 5 zelta joslas uz melnā fona, raksturojot ar to piecus starus, kas iet cauri tumsai un nes gaismu.
Krāslavas pilsētas ģerbonī sudrablaivai ir pieci airi, kas simbolizē pamattautības, dzīvojušās šajā apvidū: latviešus, poļus, baltkrievus, krievus, ebrejus. Vai nu arī esošās un darbojošās tajā laikā reliģiskās konfesijas: katoļus, pareizticīgos, luterāņus, vecticībniekus un Mozus ticības pārstāvjus.
Ir piecas maņas, kas ļauj cilvēkam uztvert materiālo pasauli: redze, dzirde, garša, tauste un smarža.
Ir piecas Kristus ciešanu rētas.
Pieci elementi, pieci virzošie spēki: uguns, ūdens, zeme, metāls, koks.
Pieci pirksti rokā.
Skaits pieci simbolizē cilvēka bioloģisko un garīgo attīstību, kā arī viņa eksistenci.
Šis skaitlis ir Visuma kārtības un pilnības simbols.
Un visbeidzot — dievišķo spēku simbols.
J. Dobkevičs: “Ģerbonis tika svinīgi pasniegts domei Prezidenta Kancelejā šogad 27. jūnijā. Iebraucot Krās- lavas teritorijā no jebkuras Latvijas puses, pirmais jūs sagaida Krāslavas novada ģerbonis. Tagad rit darbs pie novada karoga izstrādes.”
Juris ROGA
0 komentāru