Vēl 2010. gada augustā Dagdas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts intervijā laikrakstam “Ezerzeme” stāstīja, ka tad, ja atrisinātu robežšķērsošanas jautājumu Vorzovā, tad tā būtu iespēja iegūt valsts nozīmes ceļa statusu no Ķepovas līdz Dagdai, varētu arī cerēt, ka to noasfaltētu. Vairāki mūsu lasītāji lūdza pajautāt, vai domes aktīvais darbs šajā virzienā ir bijis sekmīgs, kad no Dagdas vismaz līdz Asūnei varēs nokļūt pa asfaltētu ceļu?
Diemžēl iepriecinošu ziņu arvien nav. Dagdas novada pašvaldība vēl šī gada maijā saņēma Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vēstuli, kurā PKC vadītājs M. Krieviņš centra vārdā pateicas par aktīvu interesi par nacionālā attīstības plāna 2014.- 2020.gadam (NAP) izstrādi un pašvaldības vēstulē sniegto priekšlikumu par valsts autoceļa V606 Dagda – Asūne – Vorzova rekonstrukciju. Ar to medusmaize beidzas.
“Izvērtējot Jūsu iesniegto priekšlikumu par valsts autoceļa “V606” Dagda – Asūne – Vorzova rekonstrukciju, secinām, ka pierobeža kā nacionālo interešu telpa noteikta arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam, tādēļ sociālekonomisko apstākļu uzlabošana pierobežā ir viena no valsts ilgtermiņa attīstības prioritātēm,” sacīts vēstulē. “Vienlaicīgi viens no stratēģijas mērķiem ir radīt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas sevī ietver arī sociālekonomisko atšķirību mazināšanu starp plānošanas reģioniem. Tomēr vienlaicīgi vēlamies norādīt, ka Jūsu izteiktais priekšlikums nesakrīt ar Latgales plānošanas reģiona apstiprināto teritorijas plānojumu 2006.- 2026.gadam, kurā virziens uz Baltkrievijas robežu iezīmēts no Ezerniekiem. Arī Latgales attīstības programmā, kas izstrādāta 2010. gadā, Jūsu minētais transporta savienojums Baltkrievijas virzienā nav norādīts…”
Tālākais vēstules saturs laikraksta lasītājam nez vai būs interesants, jo nekādu konkrētu atbildi uz sasāpējušo ceļa jautājumu nesniedz. Tiesa, ir ieteikums pašvaldībai sazināties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), lai virzītu iesniegto priekšlikumu izskatīšanai un iespējamai iekļaušanai VARAM gatavotajā informatīvajā ziņojumā, kas paredz attiecīgo Latgales reģiona rīcības plāna pasākumu īstenošanu jau līdz 2014. gadam.
“Te var vainot pašvaldību, var arī nevainot,” turpina V. Stikuts. “Tas ceļš nav vajadzīgs, jo valsts attīstības perspektīvajā plānā mēs neesam kā tādi vajadzīgi vispār šeit. Pie mums attīstības centrs ir Krāslava. Ja es dzīvē paļautos tikai uz to… Man ir cita pieredze, proti, ka visi tie plāni, ko raksta vieni, nomainās pēc tā brīža, kad vietā atnāk citi. Ja mēs dzīvotu pēc šablona, ka viens atnāk, iecērt akmenī, ka tā arī būs, mums sen jau būtu beigas. Bet diemžēl vai par laimi dzīve mēdz attīstīties savu ceļu — tas ir tas, ko sauc par pašregulāciju. Lai arī pašreizējā situācijā ceļa jautājums sarūgtina, es raudāt netaisot, jo laika gaitā viss mainās.”
Juris ROGA
0 komentāru