18. augustā Dagdas novada Vecdomē zemnieku saimniecībā “Čadi” notika sacensības rikšošanā. Programmā iekļāva četrus braucienus, rikšotāji rādīja savas spējas 1600 m skrējienā. Tā kā sacensības ieradās vērot arī ģimenes ar bērniem, tika organizēta bērnu vizināšana ratos — tā bija pieprasīta izklaide.
Sacensībās piedalījās rikšotāji gan no Dagdas pagasta z/s “Čadi”, gan no Krāslavas novada, gan Rīgas rajona Garkalnes novada p/s “Vigas”, gan no Ludzas rajona Ciblas un Gulbenes novada “Pakalnieši” zirgaudzētavām, gan no Zarasu un Ukmerges rajona (Lietuva).
Pirmajā braucienā tika izcīnīts z/s “Čadi” kauss, kurā startēja trīs gadus veci zirgi. Skatītāju, tiesnešu un dalībnieku ērtības labad tiem bija piešķirti numuri sarkanā krāsā. Otrajā braucienā tika noskaidrots Rudens kausa ieguvējs. Startēja četrus gadus veci zirgi, tiem bija piešķirti numuri dzeltenā krāsā. Trešajā braucienā tika izcīnīts Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijas kauss. Startēja visjaunākie — divus gadus veci zirgi, tiem bija piešķirti numuri baltā krāsā.
Spriežot pēc lielākajām ovācijām sacensību laikā, no līdzjutēju viedokļa interesantākā cīņa izvērtās par Dagdas novada kausu (zirgiem bija piešķirti numuri zilā krāsā). Par to cīnījās lietuvietis Jonas Zak- šauskas ar 1995. gadā dzimušu bēro ērzeli Wood- hill’s Elect, Nikolajs Galiļejevs ar 2004. gadā dzimušu bēro kumeļu Spanker, Mareks Brokāns ar 2007. gadā dzimušu bēro kumeļu Delot Tooma un Māris Ežmalis ar 2003. gadā dzimušu bēro kumeļu Business Treveler. Uzvaras laurus plūca Mareks Brokāns, uzrādot laiku 2 mi- nūtes 9,3 sekundes.
Šīs sacensības vēroja daudz cilvēku, tostarp arī Dagdas novada domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts un savulaik slavenā kolhoza “Brīvība” priekšsēdētājs Ādofs Ločmelis, kurš ”Ezerzemes” žurnālistam apgalvoja, ka nekad nepalaiž garām iespēju pavērot rikšotāju sacensības.
“Laikam ritot, zirgi nav tā mainījušies, kā mēs mai- nāmies,” sacīja Ā. Ločmelis. ”Zirgs pēc sava eksterjera un pēc savām darba spējām arvien ir tāds pats, kā astoņdesmitajos gados. Arī rezultāti, ko es redzu šodien mūsu skrejceļos, ir aptuveni tādi paši, kas bija astoņdesmitajos gados. Pasaules skrejceļos, protams, rezultāti ir auguši.”
— Vai mūsu zirgkopjiem ir vērts ieguldīt naudu šajā sporta veidā?
Ā. Ločmelis: “Ko nozīmē ir vai nav vērts? Kā jau sportā: vai Štrombergs brauc ar savu BMX divriteni, vai tie ir rikšotāji, vai kāds cits sporta veids, par kuru vieni ir sajūsmā, bet citi pretējās domās. Mēs esam nedaudzi, kas interesējas tieši par rikšotājiem. Savā laikā kolhozā audzējām rikšotājus, jo man tā ir sirdslieta. Jebkuru mašīnu šodien nomainītu pret labu zirgu. Kolhozā rikšotāji mums neienesa nekādus ienākumus, finansiāli bija tikai zaudējumi: zirgi jābaro, jākopj, jāpērk vislabākais ekipējums, jāuztur treneris. Bet ienākumi… kādi tur var būt ienākumi. Iespējams, šodien hipodromos var pelnīt. Mēs turējām rikšotājus tāpēc, ka tas patika arī kolhozniekiem, patika citiem cilvēkiem, Dagdas iedzīvotāji bija sajūsmā — zirgi smuki, visiem svētki, visi smaida. Es ar prieku un baudu nāku uz šīm sacīkstēm, nelaižu tādu iespēju garām!”
Dagdas novada domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts uzskata, ka zemnieku saimniecībā “Čadi” pirms trim gadiem dzimusī ideja ierīkot šeit rikšotājiem trasi bija ļoti laba. Sacensības jau kļūst starptautiskas — piedalās lietuvieši.
“Katram novadam ir savas īpatnības, katrs grib ar kaut ko izcelties, piesaistīt uzmanību,” turpina domes priekšsēdētājs. ”Kurā ir attīsta riteņbraukšana, kurā — svarcelšana, bet Dagdas novads Latvijā varētu būt atpazīstams caur z/s “Čadi” un šo skrejceļu kā estētiska baudījuma gūšanas vieta, kurā redzam labi apmācītu rikšotāju sacensības. Man grūti pateikt, ar ko var salīdzināt rikšotāja ”peldējumu”, kad zirga kājas tikpat kā neķer zemi — tas rada neaprakstāmas izjūtas. Vērtīgi ir arī tas, ka vecāki savu brīvo laiku pavada kopā ar bērniem, jau no mazām dienām radina viņus pie dzīvniekiem. Novads katru gadu atbalsta sacensības gan z/s “Čadi” trasē, gan tās, ko rīko SIA “Brīvība” savā trasē Dagdā, piešķirot 500 latu finansējumu katrām. Tas viss ir labi, skaisti un tas jāturpina. Nākotnes perspektīvā jāpiesaista Latgales plānošanas reģions, lai attīstītu Dagdas novada tradīciju zirgu sacensību rīkošanā.
— SIA “Brīvība” trase ir pie pašas pilsētas, no skatītāju viedokļa tā ir liela priekšrocība. Vai nav padomā nākotnē skatītājus uz sacensībām z/s „Čadi” trasē atvest organizēti ar autobusu?
V. Stikuts: “Ja sacensību rīkotājs ar šādu iniciatīvu vērstos novada domē, lai vairāk popularizētu pasākumu, tad mēs varētu padomāt, kā to izdarīt. Es pat domāju, ka nākotnē tas būs jādara. Ja gribam popularizēt rikšotāju sacensības, mums arī tūrisma bukletos jāieraksta, ka šādas sacensības pie mums notiek un ir jābūt norādītiem konkrētiem datumiem, lai cilvēki šurp var atbraukt no tālākām vietām. Noteikti jāpiesaista Latgales plānošanas reģions, lai labiekārtotu “Čadu” trasi, jo te ir vēl daudz darba. Pats pirmais — jāizbūvē skatītāju tribīnes, tad sacensības varētu kļūt vēl plašākas, vēl vairāk dalībnieku piesaistītu. Bet tas jau ir Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijas, kas ir sacensību rīkotāji, un trases īpašnieka jautājums. Dome to var atbalstīt tikai kā vienu no iniciatīvām, kas novadam būtībā ir arī jāatbalsta gan morāli, gan varbūt piešķirot kādu summu projekta līdzfinansējumam, gan palīdzot uzrakstīt projektu un iesniegt to kādā fondā. Bet iniciatīvai pirmām kārtām jānāk no asociācijas, pat ne no trases īpašnieka, jo šo pasākumu rīko asociācija.”
Agrāk katrs sevi cienošs saimnieks uzskatījis par goda lietu baznīcas svētkos padižoties ar savu straujāko zirgu. Sacensību rīkošana un zirgu audzēšana Latgalē laika gaitā izveidojās kā stabila un spēcīga nozare, kas nav iznīkusi arī mūsdienās. Šoreiz rikšotāju sacensības vadīja un komentēja Juris Astičs, kurš ar zirgiem strādā ilgus gadus. Viņš pārzina gan rikšotājus, gan jājamos zirgus.
“Gan braucēju, gan skatītāju atsaucība bija laba, kuriem rikšotāji deva jaunas emocijas,” tā sacensības novērtēja J. Astičs. ”Zirgi ir labi, bet vienalga ar tiem braucējiem vēl ir ko strādāt. Braucēji? Daži atgūst iemaņas, daži pilnveido, un visi kopā veido izaugsmes pamatu, lai nākotnē rezultāti būtu vēl labāki. Īstenībā kopumā šajās sacensībās gan trase, gan braukšanas stils, gan meistarība bija ļoti labā līmenī.”
Pirms trim gadiem Nikolajs Galiļejevs savā zemnieku saimniecībā spēja radīt šo sacensību vietu, kuras izveidē tika ieguldīts liels darbs sadarbībā ar “Latgales ceļi” un SIA “Valmeks”. Viņš arī audzē zirgus un startē sacensībās. Ne vienmēr izdodas plūkt uzvaras laurus, bet arī panākumu netrūkst.
N. Galiļejevs “Es esmu apmierināts ar sacensību gaitu. Tās šeit notiek kopš 2009. gada ziemā un vasarā. Ne vienmēr izdodas sacensībās uzvarēt, jāmāk arī zaudēt. Taču mani zaudējums nesarūgtina, jo tāpat nopelnu ir gana daudz — zirgkopībā esmu kopš 1968. gada!”
Juris ROGA
0 komentāru