Nesen Grāveros pirmo reizi skanēja dažādu tradicionālo konfesiju garīgās dziesmas. Pagasta kultūras namā pulcējās katoļu, vecticībnieku un pareizticīgo kori.
Gregoriāņu garīgās dziesmas dziedāja Aglonas bazilikas kora vīru grupa, kuru stādīja priekšā Aglonas draudzes priesteris Guntars. Iesācēji dziedātāji nodziedāja katoļu lūgsnu “Ave Marija” latīņu valodā un citas garīgās dziesmas.
No Krāslavas pie mums bija atbraukušas Marija Karole un Marta Dzalbe. Sv. Ludvika Romas katoļu baznīcas draudzes locekles dziedāja par Lieldienu notikumiem trijās valodās (latīņu, poļu un latviešu), kurās ir pieņemts vadīt dievkalpojumus katoļu dievnamos.
Vecticībnieku koris “Voskreseņije” dāvāja klātesošajiem iespēju dzirdēt garīgus dzejoļus, kas netiek lasīti baznīcās, bet kas ir vecticībnieku garīgās kultūras neatņemama daļa. Tos izpildīja Maļutkinas un Judovkas vecticībnieku draudzes mācītājs tēvs Ivans Žilko no Daugavpils, Krāslavas vecticībnieku draudzes mācītājs tēvs Andrejs Sokolovs un māmuļa Olga Sokolova. Pirms uzstāšanās tēvs Ivans Žilko sacīja, ka vecticībnieki godina senās pareizticības tradīcijas, kas bija jūtams arī garīgajās dziesmās. Pirmo dzejoli koris veltīja protopopam Avakumam, kurš pirms 330 gadiem, 27. aprīlī, Pustozerskā mira mocekļa nāvē par ticību Kristum.
Nobeigumā koris nodziedāja stihīru “Dievs augšāmcelsies”. Pēc garīdznieku lūguma cilvēki zālē to klausījās stāvot, bet vecticībnieki, kuri bija zālē, pievienojās garīgajam dziedājumam Erceņģeļa Mihaila ikonas priekšā. Grāveru pagasta godājamo vecticībnieku skaitā bija arī Kovaļovas vecticībnieku draudzes mācītājs Jefims Osipovs.
Aleksandra Ņevska Krāslavas pareizticīgo baznīcas mācītājs Rostislavs Terehovs novēlēja visiem garīgo dziesmu klausītājiem dalīt Augšāmcelšanās prieku un pievērst savas domas mūžīgajam. Pareizticīgo garīgās dziesmas kopā ar tēvu Rostislavu dziedāja Grāveru pareizticīgo dievnama dziedātājas Ļubova Tarļecka un Jeļena Japiņa. Izskanēja arī dzejas rindas. Ļ. Tarļecka ar saviļņojumu pastāstīja par dzejnieka Kostas Hetagurova dzejoļu krājumu, kuru viņa kādreiz ieraudzīja starp lietotām grāmatām. Grāmata it kā gaidīja savu stundu, un sievietes rokās atvērās lappuse ar dzejoli, kur autors pārdomāja Kristus nāvi Golgātā. Pirms vairāk nekā simts gadiem uzrakstītais dzejolis tā saviļņoja ticīgo sievieti, ka viņa nolasīja to mums.
Kaut arī garīgās dziesmas pieder dažādām tautībām, kultūrām, reliģijām, tās tuvina tautas, jo šīs dziesmas pamatotas uz visai cilvēcei universālām vērtībām, ko mums novēlējis Dievs. Divas stundas mēs kontaktējāmies sakrālajā valodā garīgo dziedājumu formā un sapratām cits citu.
Pagasta administrācijas darbinieki, skolas pedagogi, lauku ļaudis un kultūras nama vadītāja Iveta Platonova, pēc kuru iniciatīvas notika garīgo dziesmu pasākums, kā arī mācītāji un garīgie tēvi izteica vēlēšanos, lai šādas tikšanās kļūtu par tradīciju.
Irina ROMANOVA
0 komentāru