15. maijā visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā Ģimenes diena, kuras pirmsākumi meklējami ļoti sen — aptuveni 16.-17. gadsimtā Anglijā, kad dienā, kas tika dēvēta par Mātes dienu, bērni centās atgriezties vecāku mājās un sveikt māti. Šos svētkus svinēja ģimenes lokā. Vēstures liecības rāda, ka ģimenes dienu ir svinējuši senie grieķi un romieši. Latvijā šo dienu sāka atzīmēt tikai 1994. gadā.
17. maijā Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā notika Ģimenes dienai veltīts tematisks pasākums “Ģimene, kur visi izjūt mīļumu”. Pasākuma dalībnieki: Krāslavas pamatskolas 3.b klases skolēni kopā ar savu klases audzinātāju Intu Beikuli, bērnu māmiņas un vecmāmiņas, bibliotēkas kolektīvs. Bērni bija sagatavojuši nelielu koncertu, bibliotekāres — konkursus un viktorīnas gan bērniem, gan vecākiem, sarīkojot sacensības starp jaunību un pieredzi.
“Ģimenes dienā mēs visi — mammas, tēti, vectēvi, vecmāmiņas, brāļi un māsas — gribam pabūt kopā,” pasākuma dalībniekus uzrunāja novada centrālās bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas. ”Lai cik lieli izaugsiet, jūs būsiet bērni saviem vecākiem, tāpēc mīliet savus vecākus, cieniet viņus visu mūžu. Vakar jums, skolēni, bija ļoti svarīgs kontroldarbs, tāpēc negribējām traucēt, bet ģimenes dienu mēs atzīmēsim šodien nepiespiestā gaisotnē nelielā lokā.”
Pirmais bibliotekāru sagatavotais uzdevums bērniem un vecākiem bija mīklas. Bet šoreiz tās bija citādākas — smiekliņmīklas. Tika gaidītas asprātīgas, nevis nopietnas atbildes. Piemēram: “Kāpēc skolotāji lieto sarkanu pildspalvu?”(tāpēc ka gaida Valentīndienu), ”Ko var iegūt, krustojot ķenguru un aitu?” (lēkājošu džemperi), “Kas ir mājskolotāja?” (skolotāja, kura māca mājas), ”Kāpēc zivis ir mēmas?” (Lai nesarītos ūdeni). Šajā konkursiņā liela loma izrādījās dzīves pieredzei — māmiņām un vecmāmiņām minēšana veicās labāk, lai gan ļoti precīzas atbildes tika dotas reti, visbiežāk tikai tuvas oriģinālam.
Nākamā bija intelektuālā spēle, kuras vadītāja centās noskaidrot, cik labi vecāki pazīst savu bērnu? Viens un tas pats jautājums tika uzdots vecākiem un bērniem, rakstiski sniegtās atbildes salīdzināja un punktus piešķīra par tām, kuras sakrita. Kas jūsu bērnam garšo visvairāk? Jūsu bērns parasti kavē vai ir punktuāls? Ar ko nodarbosies bērns brīvlaikā, kad ārā līst lietus un ir jāsēž mājās? Ja bērnam rodas aizdomas, ka viņam cits bērns grib nodarīt pāri, viņš par to izstāstīs? Bērnam uz rokas nometas kukainis ar lieliem spārniem, ko viņš darīs? Lai saņemtu kādu patīkamu dāvanu jūsu bērns izdarīs garlaicīgu, apnicīgu darbu? Interesanti, ka uz šiem šķietami vienkāršajiem jautājumiem atbildes ne vienmēr sakrita. Toties ar savu kontroldarbu vecāki tika galā itin viegli, arī bērni atrisināja burtu mīklas.
Vispopulārākā izrādījās spēle, kuras dalībniekiem aizsietām acīm vajadzēja atrast savu bērnu vai mammu, vai klasesbiedru. Jaunākā paaudze to bija gatava spēlēt vēl un vēl, ja vien pasākuma rīkotāji būtu ļāvuši darboties, pat līdz spēku izsīkumam.
Noslēgumā bija tējas galds ar saldiem našķiem, bet pirms tam apbalvojumi dalībniekiem un bibliotekāru kompliments bērniem par to, cik skaistā rokrakstā viņi ir aizpildījuši dalībnieku sarakstu. Šis noteikti ir kopīgs nopelns, par kuru paldies tika sacīts bērniem, viņu vecākiem un skolotājiem. Tika arī izteikta doma, ka šādi tematiski pasākumi bibliotēkā nepieciešami arī turp- māk.
Juris ROGA
0 komentāru