Atzīmējot Eiropas nacionālo un dabas parku dienu, Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālā administrācija sadarbībā ar Aglonas novada domi 24. maijā visus interesantus aicina uz Aglonas dabas parka “Cirīša ezers” 35. gadadienas pasākumu.
Programmā:
Plkst. 11.00 Aglonas vidusskolā prezentācija “Latvijas dabas aizsardzības simtgade”;
Plkst.12.00 Aglonas estrādē dabas izziņas spēles un radošās darbnīcas;
Braucieni uz Upursalu, ekskursijas gida pavadībā (pieteikties Aglonas UAC, t. 29118597).
Pasākumā varēs mieloties ar spēcinošu zupu, vārītu uz ugunskura, un spirdzinošu Cirīša dzērienu. Par jautrību rūpēsies “BEBRS”.
Uzziņai:
Dabas parka teritorijā atsevišķas tās daļas valsts aizsardzības statusā atrodas jau kopš 1931. gada. Dabas parka teritorijas lielāko daļu aizņem Cirīša ezers (6,3 km2) un grūti pieejamais Ruskuļu ezers (0,12 km2), kuru ūdeņos ir daudz ūdensaugu un peldaugu. Cirīšu ezera vidējais dziļums — 5 m, lielākais dziļums — 10,5 m. Ezerā atrodas 8 salas. Lielākā no salām ir Upursala jeb Kalna sala — 16 ha platībā, kurai ir dīvaina forma, kas atgādina Mēness sirpi. Tā paceļas 20 m virs ezera līmeņa. Dabas lieguma statuss ir arī pārējām ezera salām — Ošu jeb Jokstu, Liepu, Alkšņu, Mazajai Alkšņu, Laiviņu, Akmeņu, Jaunai salai.
2004.gadā apstiprināti dabas parka “Cirīšu ezers” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (MK noteikumi nr.94.). Teritorijai ir noteikti izmantošanas ierobežojumi un attīstāms tikai videi draudzīgs tūrisms. Nelielajā parka sauszemes teritorijā konstatēts liels augu sugu skaits — vairāk kā 600 ziedaugu un paparžaugu sugas (Latvijā ir konstatētas ap 1500 sugas). Sastopami vairāk kā 10 apdraudēti un aizsargājami sugu augi. Dzīvnieku valsts izceļas ar lielu daudzveidību. Parkā konstatētas vairākas īpaši aizsargājamās dzīvnieku sugas. Labvēlīgi apstākļi migrācijas un ligzdošanas laikā ir arī putniem. Cirīša ezerā konstatētas vairāk kā 10 zivju sugas. Dabas parka teritorijā atrodas dižakmens — Ruskuļu lielais akmens, latgaļu pilskalns – Upurkalns Upursalā. Upursala ir bijusi sena centrālā pagāniska kulta vieta kopš I.g.t.p.m.ē.
0 komentāru