Tā bija nosaukta konference, kuru sagatavoja 12. a un 12. b klases skolēni kopā ar vēstures, filozofijas un politikas skolotāju Ludmilu Kairāni.
Cilvēce dzīvo trešajā gadu tūkstotī. Ko dos 21. gadsimts — uzplaukumu, komfortablu un mierīgu dzīvi, vai arī tas būs izaicinājumu un apdraudējumu, jaunu krīžu un katastrofu laiks? Globalizācijas plusi un mīnusi, vai tas ir objektīvs process, kā globalizācija ietekmē dzīvi mūsu mazajā Latvijā? Par to visu sprieda “Varavīksnes” vidusskolas vecāko klašu skolēni.
Konferences dalībnieku domas dalījās. Vieni uzskata, ka globalizācija apvieno pasauli un liek pieņemt kopējas vērtības. Globāla pasaule var ātrāk atklāt apdraudējumus, kas bīstami visai planētai, apvienot cilvēkus, lai risinātu problēmas. Globalizācija palīdz attīstīties jaunām sabiedrībām, jo informācija par jaunām tehnoloģijām izplatās ātri. Tā nostiprina demokrātiju valstīs, tāpēc ka tādos apstākļos grūti ierobežot vārda brīvību. Ar globalizācijas palīdzību mazas valstis var atgādināt par sevi un iesaistīt citas valstis savu problēmu risināšanā. Jaunieši pieminēja dažus filozofus. Tā par pasaules pilsoni, par kosmopolītu sevi sauca sengrieķu filozofs Diogens. Bet Immanuels Kants uzskatīja, ka pasaules kosmopolītiskā valdība varētu pasargāt cilvēkus no kariem.
Interesantu piemēru, kas skar globalizāciju kā jēdzienu, minēja 12. a klases skolēns Vadims Bovtramovičs.
Tātad: vienu pazīstamu ekonomistu uzaicināja nolasīt lekciju strādniekiem par pasaules ekonomikas globalizāciju. “Kā gan jums vienkāršāk izskaidrot šī procesa būtību,” domīgi iesāka lektors. “Iedomājieties, ka mūsu valstī tiek ražotas māla svilpes, tās iegādājas mongoļu gani, kuri audzē aunus. Savukārt to ādas tiek piegādātas…
“Mums?” atskanēja balss no zāles.
“Nē. Tā jau ir globalizācijas būtība, ka mongoļi šīs ādas sūta uz Grieķiju, kur tās atbilstoši izstrādā, iegūst lieliskas kažokādas un sūta tās…
“Mums?” atskanēja balss no zāles.
“Nē. Kažokādas nonāk Francijā , kur labākie modes dizaineri šuj no tām kažokus un sūta tos…
“Mums?” atkal atskanēja balss no zāles.
“Ko Jūs visu laiku mums un mums,” sadusmojās liberālis. “Nav jums globālās domāšanas. Kažokus sūta uz ASV un pārdod Ņujorkas dārgākajos veikalos.
“Bet mums?”
“Bet mums no Bulgārijas sūta mālu, no kura mēs ražojam svilpes mongoļu ganiem.”
Interesantus argumentus piedāvāja oponentiem jaunieši, kas globalizāciju uzskata par pasaules problēmu.
Globalizācija neveicina pozitīvas pārmaiņas apkārtējās vides aizsardzības jomā. Vides piesārņošana, dabas bagātību samazināšanās draud cilvēcei ar iznīcību. Terorisms izplatās uz visas zemeslodes ar globālā informācijas tīmekļa starpniecību. Tas ļauj pasaules sabiedrībai uzzināt par radikālo grupu darbību un manifestiem. Virtuālā realitāte neļauj veidoties normālām cilvēciskām emocijām, jūtām, notiek cilvēka nonākšana virtuālajā atkarībā.
Jaunieši runāja par lielo starpību starp bagātajām un nabadzīgajām pilsētām, par daudzu slimību izplatību utt. Konferences vadītāji Vadims Zaviša un Arina Palija apkopoja rezultātus, izdarot secinājumu, ka globalizācija pirmām kārtām ir globāla problēma, tas ir process, kuru nevar apturēt, tajā esam iesaistīti mēs visi. Globalizācijas process ietver sevī daudz neskaidrību un pretrunu, tāpēc uz jautājumu, vai tas ir pozitīvs process, vai arī nē, viennozīmīgi atbildēt nevar.
Aleksandra PALIJA, konferences dalībniece, 12. b klases skolniece
0 komentāru