Novadā šogad aktivizējas jaunie vides pētnieki. 18 audzēkņi un 5 skolotājas piedāvāja žūrijas vērtējumam ar vidi saistītus pētījumus, novērojumus un eksperimentus. Tika vērtētas prezentācijas prasmes un spēja apspriest savu darbu ar ekspertiem, kas bija viens no grūtākajiem uzdevumiem 5.-8.klašu audzēkņiem. Vērtēja arī radošumu un oriģinalitāti, loģiskumu eksperimenta pasniegšanā.
Gatavojot eksperimentu, audzēknim vajadzēja izvirzīt pieņēmumu, izplānot un veikt eksperimentu, pierakstīt rezultātus, izdarīt secinājumus. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Eksperiments māca atrast zinātnisku izskaidrojumu dažādām dabas parādībām, kritiski izvērtēt informāciju, kas lasāma masu medijos, vai vienkārši izprast, kāpēc un kā kaut kas noris. Ja izprotam, tad varam domāt par to, kā varētu kaut ko uzlabot.
Imants Juhņevičs un Emīls Večerskis no Krāslavas pamatskolas ieguva cieti no kartupeļu šķirnēm, salīdzināja un secināja, kura no šķirnēm ir piemērotāka cietes iegūšanai. Laura Kovaļevska, Daina Osipova, Linda Babiško no Robežnieku pamatskolas izvērtēja ekoloģisko situāciju Ormija ezera krastā un secināja, ka peldēties tur nav bīstami viņu veselībai. Karīna Gailiša no Kalniešu pamatskolas uzdeva jautājumu — kurš no mēslojumiem ir vispiemērotākais istabas puķēm, vēroja un pierakstīja ik pēc nedēļas rezultātus. Ivita Klagiša un Kristīne Buko no Robežnieku pamatskolas pētīja ķērpju daudzveidību Robežnieku pagasta teritorijā, izveidoja to kolekciju un secināja, ka pagasta teritorijā piesārņojuma līmenis ir maznozīmīgs. Nikola Širokaja no Varavīksnes vidusskolas iepazinās ar suņu dresūras pamatiem un ar žūrijas palīdzību secināja, ka dresēt suni, nozīmē mācīties atbildību un kārtību pašiem. Jolanta Konstantinoviča no Kalniešu pamatskolas mēģināja noteikt Kalniešu pagasta augsnes pH līmeni un augsnes piesārņojumu. Secinājums, augsnes skābuma līmenis ietekmē smago metālu daudzuma iekļaušanos no augsnes augos. Ērika Zaikovska un Artūrs Verigo no Varavīksnes vidusskolas iepazinās ar Krāslavas siltuma stacijas darbību, pētīja skolas apkuri, secinot, ka skolas siltināšana ieekonomēja skolas naudu. Viktorija Cimmermane no Varavīksnes vidusskolas uzdeva jautājumu, kā notiek ūdens iztvaikošana caur lapām dažādos apstākļos, vēroja, kā notiek dabisko un ķīmisko vielu pārvietošanās augos.
III vietu ieguva Jūlijas Ļahovskas un Aleksandra Maleca no Kalniešu pamatskolas darbs, kura mērķis bija uzzināt pH līmeni karamelēs, košļājamajās konfektēs un gumijās. Secinājums, daudzas karameles un konfektes var izraisīt dažādas slimības (kuņģa čūlu, zobu bojāšanos). II vietu žūrija piešķīra Ritas Zaikovskas no Varavīksnes vidusskolas darbam “Medus kvalitātes pārbaude”. I vieta — Kasparam Mihejevam un Vadimam Kubanovam no Krāslavas pamatskolas ”Sāļi šķidrajā stiklā”, kurā secināja, ka kristālu augšanas rezultātā rodas veidojumi, kas līdzinās akvārijā augošajiem ūdens augiem. Zēni izveidoja 4 sāļu kristālu variantus. Žūrija nolēma virzīt uz Rīgas konferenci “Skolēni eksperimentē” 2 darbus, kuri saņēma 1. un 2. vietu, uzslavējot, ka visi darbi bija interesanti.
Paldies par darbu žūrijai! Ivaram Geibam — zemnieku saimniecības “Kurmīši” īpašniekam, paldies par saldajiem našķiem, ko saņēma katrs eksperimentētājs. Paldies novada izglītības un kultūras nodaļas speciālistei Lidijai Ostrovskai, novada bioloģijas skolotāju MA vadītājai Līvijai Malahovskai.
Īpaši gribu uzslavēt skolotājus, kuri no gada uz gadu konsultē jaunos pētniekus: Varavīksnes vidusskolas skolotāja Irina Krasovska, Krāslavas pamatskolas skolotāja Ināra Grāve, Robežnieku pamatskolas skolotāja Aina Kudiņa. Jau otro gadu piedalās Kalniešu pamatskolas skolotāja Ilona Solima, un skolēnu darba kvalitāte aug ar katru gadu. Paldies Robežnieku pamatskolas skolotājai Irinai Medzjutai. Gaidīsim jaunus un interesantus darbus!
R. VEKŠINA, Krāslavas bērnu un jauniešu centra direktore
0 komentāru