Sabiedrības sociālās un psiholoģiskās problēmas, kas kļūst aizvien aktuālākas, pirmām kārtām ir Latvijas realitātes spogulis. Vieni dzīvo greznībā, citi slīgst parādos. Ieilgušās krīzes parādības ļoti negatīvi ietekmē ģimenes.
Augstais bezdarba līmenis, masveida darba migrācija daudzus iedzīvotājus iedzen strupceļā, kad cīņā par dienišķo maizi bērnu audzināšana tiek novirzīta dibenplānā. Lūk, tikai viens satraucošas realitātes fakts: patlaban 12000 Latvijas bērnu un pusaudžu neapmeklē skolas, 9000 no viņiem — ārzemēs. Uz šāda negatīva sociālā fona palielinās nelabvēlīgu ģimeņu skaits ar problemātiskiem bērniem. Un nav reti gadījumi, kad vecāku mēģinājumi nopelnīt ārzemēs rada tikumiskus zaudējumus bērnu audzināšanā, kas reizēm nav aizpildāmi.
Par to risinājās Latvijas universitātes pārstāvju atklātā saruna ar Krāslavas novada ieinteresētajām personām. Piedāvātā līdzdalība valsts projektā “Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei”, kas guva Eiropas Sociālā fonda atbalstu, kļūst īpaši aktuāla. Plašajā Latvijas projektā piedalās septiņas augstākās mācību iestādes, piecas nevalstiskās organizācijas un piecpadsmit pašvaldību, tajā skaitā Krāslava un Aglona. Sagatavošanas posmā notika sociālā fona izpēte ar problemātisku jaunatni vecumā no 13 līdz 25 gadiem, bet tagad startē divgadīgs projekts. Mūsu pilsētā tas sākās ar “Varavīksnes” skolas pedagogu apmācībām, kuras vadīja LU psiholoģe Baiba Martinsone, projekta vadītāja un dekāna palīdze Gunta Kraģe, viņas asistents Juris Leškovičs.
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru